Vērtējot preču eksporta dinamiku, jāsecina, ka arī atlikušajos šā gada mēnešos turpināsies preču eksporta kritums. Sagaidāms, ka pagrieziena moments varētu būt nākamā gada februāris, kad galvenokārt bāzes efektu dēļ atsāksies preču eksporta pieaugums gada griezumā. Tomēr pat pie šāda scenārija pieaugums būs mērens un pakāpenisks.
Ārējais pieprasījums uzlabojas, bet saglabājas vājš. Atbilstoši Eurostat ātrajam novērtējumam, Eiropas Savienības (ES) iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada trešajā ceturksnī palielinājies par 0,9% salīdzinājumā ar attiecīgo ceturksni pērn, kas ir nedaudz augstāks nekā ES ekonomikas izaugsme otrajā ceturksnī, kad IKP pieauga par 0,8%. Šādu ES ekonomikas izaugsmi var uzskatīt par vāju, tāpēc nav augoša pieprasījuma pēc Latvijas precēm. Turklāt tādiem nozīmīgiem Latvijas preču tirdzniecības partneriem kā Igaunijai un Vācijai bija fiksēts IKP kritums, attiecīgi par 0,7% un 0,2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem. Savukārt Zviedrijas IKP apmērs šā gada trešajā ceturksnī palika nemainīgs. Tikai Lietuvai fiksēts vēra ņemams IKP pieaugums 2,3% apmērā.
Aktuālākie ES ekonomikas konfidences rādītāji neliecina par mājsaimniecības un uzņēmēju aktivitātes pieaugumu, kas varētu stimulēt ekonomisko aktivitāti. ES ekonomikas konfidence šā gada oktobrī nedaudz samazinājās gan salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, gan salīdzinājumā ar vidējo līmeni kopš šā gada sākuma. Ekonomikas konfidence galvenajos preču noieta tirgos – Igaunijā, Vācijā, Zviedrijā, Somijā – ir pesimistiska. Vērtējot kopējo ekonomisko noskaņojumu ES nozaru griezumā, jāsecina, ka situācija pakalpojumu nozarēs ir stabila. Tomēr konfidence rūpniecībā un būvniecībā, kas ir nozīmīgākas tieši Latvijas preču eksportētājiem, ES saglabājas pesimistiska, norādot uz to, ka Latvijas preču eksporta kritums visticamāk turpināsies.
Vērtējot preču eksporta pārmaiņas detalizētāk, jāsecina, ka šā gada septembrī preču eksporta samazinājumu noteica vairākas preču grupas. Lielāko negatīvo devumu kopējā preču eksporta samazinājumā noteica elektroierīču un elektroiekārtu preču eksporta samazinājums par 4,9%, ko galvenokārt noteica eksporta kritums telefonu mobilo sakaru tīkliem. Par 0,3% samazinājusies mehānismu un mehānisko ierīču eksporta vērtība. Abu iepriekšminēto preču grupu eksportu lielākoties ietekmēja reeksporta samazinājums.
Par 2,8% samazinājies metālu un to izstrādājumu preču eksports, ko noteica dzelzs un tērauda, kā arī to izstrādājumu eksporta kritums. Tāpat eksporta kritums (2,3% apmērā) tika fiksēts minerālproduktiem, ko negatīvi ietekmēja dabasgāzes un elektroenerģijas eksporta samazinājums.
Septembra datos vērojamas arī pozitīvas tendences. Graudaugu eksporta vērtība gada laikā pieauga par 43,4%, ko labvēlīgi ietekmēja kviešu un kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums. Alkoholisko dzērienu eksports palielinājies par 16,2%. Koka un koksnes izstrādājumu eksports pieauga par 9,0%, ko veicināja augstāks apaļkoku, zāģmateriālu eksporta kāpums, kamēr koka un koksnes izstrādājumu ar augstāko pievienoto vērtību kā saplāksnis, skaidu plātnes un citu koka izstrādājumu eksports samazinājies.
