“Katram Latvijas pilsonim un uzņēmumam ir sava loma visaptverošas valsts aizsardzības īstenošanā. Mums ir svarīgi nodrošināt piegāžu drošību un valsts aizsardzības spējas gan miera, gan krīzes situācijā, un šī mērķa sasniegšanā svarīgs ir industrijas pienesums. Aicinu uzņēmumus paplašināt sadarbību ar aizsardzības nozari, iegūstot kritiskās infrastruktūras statusu un plānojot darbības nepārtrauktību arī krīzes situācijā,” uzsvēra aizsardzības ministrs A. Sprūds.
Aizsardzības ministrijas organizētajā informatīvajā seminārā piedalījās militārās industrijas vadošie komersanti, iepazīstoties ar kārtību iekļaušanai D kategorijas jeb nozaru kritiskajā infrastruktūrā, kas nozīmē darbības nepārtrauktības plānošanu krīzes situācijās. Tāpat seminārā varēja uzzināt par D kategorijas kritiskās infrastruktūras uzņēmumu pienākumiem un ieguvumiem.
D kategorijas jeb nozaru kritiskās infrastruktūras uzņēmumu pienākums ir turpināt darbību izsludināta izņēmuma stāvokļa laikā, lai nodrošinātu valsts un sabiedrības kontinuitātei kritisko pakalpojumu sniegšanu, atbalstu valsts apdraudējuma situācijas pārvarēšanai, kā arī tautsaimniecības funkcionēšanu vismaz minimālā apmērā.
Valsts apdraudējuma gadījumā kritiskās infrastruktūras uzņēmumu darbiniekiem ir atbrīvojums no militārās mobilizācijas. Šie uzņēmumi turpina uzņēmējdarbību, tos iekļauj valsts krīzes pārvarēšanas sistēmā, tai skaitā informācijas apritē, un to darbinieku pienākums ir strādāt arī krīzes situācijā.
D kategorija ietver kritisko infrastruktūru, kuras iznīcināšana, darbības spēju samazināšana vai kritisko pakalpojumu sniegšanas pārtraukšana būtiski apdraud sabiedrības un valsts drošību izņēmuma stāvokļa vai kara laikā. Šīs kategorijas kritiskā infrastruktūra aptver pakalpojumus, kuru darbību ir būtiski nodrošināt jebkādas krīzes laikā, lai iedzīvotājiem būtu iespēja turpināt ierastās ikdienas gaitas pēc iespējas ilgāk.
Nozaru jeb D kategorijas kritiskās infrastruktūras definīciju Nacionālās drošības likumā ieviesa 2021. gadā pēc Aizsardzības ministrijas iniciatīvas, un šis solis bija daļa no visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas.
Visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas mērķis ir padziļināt visu valsts institūciju sadarbību, nodrošināt efektīvu publiskās un privātās partnerības mehānismu izstrādi, paaugstināt sabiedrības izpratni par iespējām aizsargāt sevi, savu ģimeni un Latvijas valsti, kā arī izstrādāt sabiedrības pašorganizēšanās instrumentus krīzes gadījumiem.
