“Vienojāmies stiprināt Baltijas jūras reģiona drošību, īpašu uzmanību pievēršot hibrīddraudiem, zemūdens infrastruktūras sabotāžas aktiem, Krievijas “ēnu flotes” darbībai un neapdrošināto tankkuģu riskiem, NATO un Eiropas Savienības koordinācijai jūras drošības jomā,” akcentē Baltijas Asamblejas (BA) prezidents un Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vucāns. Viņš norāda, ka deputāti aicināja izveidot pastāvīgu Baltijas jūras drošības misiju. Savukārt, lai aizsargātu kristisko infrastuktūru, pieņemtajā dokumentā uzsvērta kopīga juridiskā regulējuma izstrāde zemūdens infrastruktūras aizsardzībai un ātrās reaģēšanas mehānisma izveidošana.
Runājot par enerģētisko drošību, parlamentārieši īpašu uzmanību pievērsa atkarības no fosilajiem resursiem mazināšanai, reģionālo enerģētikas sistēmu noturībai un kritiskās infrastruktūras aizsardzībai, kā arī enerģētiskās infrastruktūras modernizāciju un taisnīgu pārejas procesu. Baltijas jūras parlamentārās konferences (BJPK) Energoapgādes drošības, pašpietiekamības, noturības un savienojamības darba grupas vadītājs Andris Kulbergs sacīja, ka parlamentārieši ir noslēguši divu gadu darbu un sagatavojuši praktiskus ieteikumus reģiona enerģētiskās drošības stiprināšanai.
"Mūsu darba grupa spēra izšķirošu soli, lai stiprinātu reģiona enerģētisko drošību un pašpietiekamību. Divu gadu laikā mēs ne tikai izstrādājām teorētiskus risinājumus, bet arī apmeklējām stratēģiski nozīmīgus objektus, iegūstot tiešu priekšstatu par svarīgākajiem izaicinājumiem," pauda A.Kulbergs konferences sesijā par enerģētisko noturību un infrastruktūras aizsardzību Baltijas jūras reģionā un akcentēja, ka grupas secinājumi ir vienprātīgi: “Baltijas jūras reģions ir prioritārs mērķis hibrīddraudiem, un Krievijas agresija Ukrainā ir pamācoša, taču barga mācība”.
A.Kulbergs akcentēja, ka mūsu darbs ar šodienu nebeidzas. Tagad katram no mums jāgādā, lai ieteikumi kļūtu par realitāti. Iegūtie ieskati jāpārveido konkrētās darbībās, kas veido politiku un virza reālas pārmaiņas. Darba grupa aicina visas ieinteresētās puses – valdības, parlamentus un sabiedrību – iepazīties ar sagatavotajiem materiāliem un iesaistīties to īstenošanā.
Darba grupā risināja tādus jautājumus kā reģionālo enerģētisko sistēmu stiprināšana un atjaunojamās enerģijas jaudu attīstīšana, kritiskās infrastruktūras aizsardzība pret hibrīdajiem uzbrukumiem, jūras ceļu drošība un flotes sadarbības koordinācija, mobilitātes un loģistikas uzlabošana gan civilām, gan militārām vajadzībām, kā arī digitālās infrastruktūras un kiberdrošības spēju attīstīšana.
BJKP konferences noslēgumā tika nolemts izveidot darba grupu kiberdrošības un informācijas noturības stiprināšanai, kas strādās divus gadus un iesniegs pirmo ziņojumu nākamgad – Baltijas jūras 35.parlamentārajā konferencē.
Parlamentārieši konferences rezolūcijā pauda arī stingru atbalstu Grenlandes iedzīvotājiem un viņu neatņemamajām tiesībām pašiem lemt par savu valsti un nākotni – tas ir starptautisko tiesību pamatprincips, kas nav pārkāpjams, norāda J.Vucāns. Viņš arī akcentē, ka konference pauda nelokāmu atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai intergritātei, kā arī Ukrainas dalībai Eiropas Savienībā.
Konferencē tika uzsvērta arī vides aizsardzība un ilggtspēja, tostarp zivju krājumu atjaunošanas plānu izstrāde, zaļo kuģniecības koridoru attīstība un jūras aizsargājamo teritoriju digitalizācija.
34.Baltijas jūras Parlamentārā konference šonedēļ notiek Mariehamnā, Ālandu salās, un tajā parlamentārieši spriež par Baltijas jūru kā mūsu dzīvības līniju, fokusējoties uz sadarbību, drošību un ilgtspējību. Konferencē diskutē par plašu tēmu loku, tostarp jauniešu lomu Baltijas jūras sadarbībā, kopīgu atbildību par ilgtspējīgu Baltijas jūru Eiropas okeānu pakta ietvaros, energodrošību un infrastruktūras aizsardzību reģionā, kā arī ģeopolitiskajiem izaicinājumiem demokrātijas un stabilitātes nodrošināšanai Baltijas jūras reģionā.
Konferencē piedalījās Saeimas priekšsēdētājas biedre Antoņina Ņenaševa, BA prezidents, Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vucāns, BJPK Energoapgādes drošības, pašpietiekamības, noturības un savienojamības darba grupas vadītājs Andris Kulbergs un BA Latvijas delegācijas loceklis, Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Kaspars Briškens.
Informācija par BJPK
BJPK ir Baltijas jūras reģiona parlamentārais forums. Tas dibināts 1991.gadā pēc Somijas iniciatīvas ar mērķi veicināt kopīgu identitāti Baltijas jūras reģionā, ciešāk sadarbojoties reģiona valstīm un pašvaldībām. Šajā organizācijā ir pārstāvēti ap Baltijas jūru esošo valstu nacionālie un reģionālie parlamenti, kā arī Baltijas Asambleja, Eiropas Parlaments un Ziemeļu Padome.
