Centrālā statistikas pārvalde (CSP), lai mazinātu administratīvo slogu iedzīvotājiem, – nevaicājot to, ko var iegūt citur, – oficiālajai statistikai pēc iespējas izmanto administratīvos datus jeb informāciju no valsts reģistriem (Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta u. c.). Tomēr daļu būtiskas informācijas reģistros iegūt nav iespējams. Šie dati ir ļoti svarīgi, lai valsts iestādes varētu pieņemt uz pierādījumiem balstītus lēmumus un pielāgot politiku sabiedrības reālajām vajadzībām. Tāpēc CSP veic izlases veida apsekojumus jeb aptaujas. 

Vai CSP drīkst telefoniski prasīt personisku informāciju 

Veicot iedzīvotāju un mājsaimniecību apsekojumus, CSP atsevišķos gadījumos telefonintervijā jautā arī par dzīvesvietu, nodarbinātību, ienākumiem, izdevumiem, mājsaimniecības sastāvu un citiem raksturojošiem lielumiem. Šāda informācija tiek iegūta konkrētā apsekojuma vajadzībām un atbilstoši tā metodoloģijai. Tiesības prasīt datus no respondentiem, tai skaitā fiziskajām personām, nosaka Statistikas likuma 14. panta pirmā daļa. 

Jautājumi dažādos apsekojumos atšķiras un parasti nav tik detalizēti, kā sākotnēji varētu šķist: 

• CSP neprasa nosaukt konkrētu darba devēju, bet gan jautā par nozari un profesiju vai amatu. 

• Ienākumiem ne vienmēr jānorāda precīza summa; atsevišķos apsekojumos pietiek izvēlēties ienākumu intervālu. 

• Var tikt precizēts mājsaimniecības sastāvs – cilvēku skaits, vecums, nodarbinātība. Vārdus izmanto tikai precizēšanai (ja daļa informācijas CSP jau ir pieejama no administratīvajiem avotiem, intervijas laikā var lūgt to apstiprināt vai precizēt, piemēram, vai persona joprojām dzīvo konkrētajā adresē, vai mājsaimniecībā ir kāds loceklis, kura nav CSP rīcībā esošajā informācijā). 

• Var tikt precizēta faktiskā dzīvesvieta. Ja respondents nevēlas norādīt precīzu adresi, pietiek ar aptuvenu norādi – pilsētu vai reģionu. Mobilitātes apsekojumā var jautāt arī pārvietošanās galamērķi, piemēram, skolas nosaukumu vai adresi, ja tas nepieciešams maršruta noteikšanai.

Vai tas nav datu aizsardzības pārkāpums 

Nē, CSP personas datus apstrādā tikai statistikas nodrošināšanai, turklāt to veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Rezultātā tiek iegūta apkopota informācija, kas neļauj identificēt konkrētas personas. Iegūtie dati netiek nodoti citām iestādēm un netiek izmantoti administratīviem, uzraudzības vai mārketinga nolūkiem. Plašāk par personas datu apstrādi skatīt šeit.  

Kā pārliecināties, ka tie nav telefonkrāpnieki 

Vēršam uzmanību, ka CSP intervētāji nekad neprasīs bankas vai maksājumu karšu datus, paroles vai piekļuves kodus. Šādu informāciju cenšas izvilināt tikai krāpnieki. 

Ja rodas šaubas par zvanītāja identitāti, aicinām to pārbaudīt, zvanot uz CSP bezmaksas konsultatīvo tālruni 80008811 vai rakstot uz e-pasta adresi: latvijas.statistika@csp.gov.lv. 

Aptauju norisi, intervētāju identitāti un atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem var aplūkot CSP tīmekļvietnē. 

Papildus norādāms, ka pirms intervijas iedzīvotāji vienmēr saņem informatīvu vēstuli e-adresē (latvija.lv), e-pastā vai pa pastu. Vēstules otrā pusē norādīts plānotais intervijas laiks, intervētāja vārds, uzvārds un tālruņa numurs. 

Klātienē intervētāji uzrāda darba apliecību ar fotogrāfiju. 

Katra aptaujas dalībnieka atsaucība palīdz datiem objektīvi atspoguļot, kā iedzīvotāji faktiski dzīvo, lai politikas veidotāji varētu rast piemērotākos risinājumus, tādēļ CSP pateicas ikvienam respondentam par atsaucību.