“Vēlos skaidri pateikt Latvijas iedzīvotājiem, ka šobrīd nav pamata satraukumam. Latvijas militārā apdraudējuma līmenis nav mainījies. Tieša Krievijas militāra iebrukuma risks Latvijā šobrīd ir zems. To apliecina atbildīgo drošības institūciju vērtējums, un to publiski uzsvēris arī Valsts prezidents,” norāda Ministru prezidents Andris Kulbergs.
Krievijas karš pret Ukrainu turpinās, un Latvijai jārēķinās ar dažādiem hibrīdajiem apdraudējumiem – kiberuzbrukumiem, sabotāžas mēģinājumiem, provokācijām un bezpilota gaisa kuģu radītiem incidentiem. Tāpēc Latvijas dienesti kopā ar NATO sabiedrotajiem pastāvīgi uzrauga drošības situāciju, stiprina austrumu robežu un pilnveido valsts gatavību dažādiem apdraudējuma scenārijiem.
“Gatavība iespējamam apdraudējumam nav tas pats, kas tūlītējs apdraudējums. Šīs divas lietas nedrīkst sajaukt. Valdības pienākums ir būt gatavai arī vissliktākajiem scenārijiem, un tieši tādēļ mēs stiprinām valsts noturību un kritisko infrastruktūru,” uzsver Ministru prezidents.
Ministru prezidents aicina ministrijas, politiķus un valsts amatpersonas drošības jautājumos īpaši atbildīgi izvēlēties formulējumus un laikus skaidrot sabiedrībai pieņemto vai plānoto lēmumu būtību.
“Drošība nav priekšvēlēšanu retorikas instruments, un ar cilvēku bailēm politiskus punktus pelnīt nedrīkst. Sabiedrībai ir tiesības saņemt precīzu, savlaicīgu un saprotamu informāciju. Atvainojos ikvienam, kam nepietiekami izskaidrotā informācija radīja satraukumu,” uzsver Ministru prezidents.
Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavotais projekts pašlaik ir nodots sabiedrības līdzdalībai un saskaņošanai. Valdība par to vēl nav lēmusi.
Projekta mērķis ir līdz pastāvīga regulējuma pieņemšanai radīt juridisku pamatu rīcībai gadījumā, ja Nacionālie bruņotie spēki izsludina oranžo brīdinājumu par gaisa telpas apdraudējumu. Šādā situācijā iedzīvotājus aicinātu meklēt drošu patvēruma vietu un ierobežot pārvietošanos, bet daļai veselības aprūpes, energoapgādes un ūdenssaimniecības darbinieku būtu jāturpina darbs.
Pagaidu regulējums nepieciešams, lai šādos apstākļos skaidri noteiktu kritiski svarīgos pakalpojumus un to nodrošināšanas kārtību, nodrošinātu darbiniekiem nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus, juridiski noregulētu darba laiku, virsstundas un riska piemaksas.
Par nepieciešamību sagatavot šādu pagaidu risinājumu līdz pastāvīga regulējuma izstrādei valdība vienojās jūlija beigās. Sagatavotais projekts nebalstās jaunā militārā apdraudējuma prognozē, bet iepriekšējā pieredzē ar bezpilota gaisa kuģu un citu neidentificētu objektu ielidošanu Latvijas gaisa telpā.
“Ja slimnīcām, energoapgādes, ūdenssaimniecības vai citiem kritisko pakalpojumu sniedzējiem vajadzīgs īpašs juridisks regulējums, lai apdraudējuma gadījumā turpinātu darbu un aizsargātu savus darbiniekus, valdība šādus priekšlikumus izvērtēs un pieņems nepieciešamos lēmumus. Taču tehniskus un organizatoriskus valsts gatavības pasākumus nedrīkst komunicēt tā, it kā Latvija atrastos uz kara sliekšņa,” norāda Andris Kulbergs.
“Latvija ir droša valsts un NATO dalībvalsts. Latvijā atrodas sabiedroto spēki, mūsu gaisa telpu nepārtraukti uzrauga un austrumu robežu turpina stiprināt. Mans aicinājums Latvijas cilvēkiem ir vienkāršs – dzīvosim savu ikdienas dzīvi, būsim mierīgi un vienlaikus modri,” aicina Andris Kulbergs.
|
|
