Tiesību akta mērķis ir nodrošināt dienestu un uzņēmumu, kuru funkcijas ir kritiski svarīgas sabiedrības drošības, veselības aizsardzības un infrastruktūras nepārtrauktai darbībai, darbu gaisa telpas apdraudējuma laikā līdz tiesiskā regulējuma pilnveidošanai.
Sabiedrības viedokli par sagatavoto tiesību akta projektu iespējams izteikt līdz 2026. gada 31. augustam Ministru kabineta Tiesību aktu projektu portālā.
“Ārkārtējās situācijas izsludināšanas mērķis ir preventīvi radīt skaidru tiesisko regulējumu gadījumiem, kad gaisa telpas apdraudējuma laikā kritiski svarīgu nozaru darbiniekiem jāturpina darbs, lai iedzīvotājiem būtu pieejami būtiskie pakalpojumi. Tas attieksies uz enerģētikas, ūdenssaimniecības un veselības aprūpes darbiniekiem. Mums jābūt skaidrai kārtībai, kā šādos apstākļos nodrošināt kritisko pakalpojumu nepārtrauktību un vienlaikus pēc iespējas labāk aizsargāt cilvēkus, kuri tos nodrošina,” norāda klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Pašlaik, piemēram, enerģētikas, ūdenssaimniecības un veselības aprūpes nozarēs nav pietiekama regulējuma situācijām, kad šūnapraidē tiek izziņots gaisa telpas apdraudējuma brīdinājums ar aicinājumu iedzīvotājiem meklēt drošu patveršanās vietu un samazināt pārvietošanos, bet konkrētajiem darbiniekiem objektīvi ir jāpaliek darba vietā un jānodrošina kritisko funkciju nepārtrauktība. Tas rada gan riskus pašiem darbiniekiem, gan tiesisko nenoteiktību darba devējiem. Tāpēc nepieciešams ieviest īpašu, pagaidu regulējumu, kas ļautu noteikt, kuri darbinieki un kādos apstākļos turpina darbu, kādas drošības prasības viņiem piemērojamas, kā arī nepieciešamības gadījumā nodrošināt individuālos aizsardzības līdzekļus un riska piemaksas.
Plānotā ārkārtējās situācijas izsludināšana ir pagaidu tiesisks risinājums līdz pastāvīga tiesiskā regulējuma izveidei. Tā nepieciešama, lai līdz jauna regulējuma izstrādei nodrošinātu nepieciešamos tiesiskos instrumentus kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktībai gaisa apdraudējuma laikā. Nākamais solis būs pastāvīga regulējuma izstrāde, lai šos jautājumus ilgtermiņā noregulētu bez nepieciešamības izmantot ārkārtējās situācijas regulējumu.
Ārkārtējās situācijas izsludināšanas mērķis nav saistīts ar prognozi vai pieņēmumu, ka Latvijas gaisa telpai būtu palielinājies apdraudējuma risks. Mērķis ir nodrošināt skaidru tiesisko regulējumu situācijām, kad gaisa apdraudējuma laikā kritiski svarīgu nozaru darbiniekiem ir jāturpina darbs, lai iedzīvotājiem būtu pieejami būtiskie pakalpojumi.
Nepieciešamību laikus sakārtot šo jautājumu apliecina iepriekšējā pieredze, kad Latvijas gaisa telpā (īpaši Austrumu pierobežā, kur visbiežāk gaisa telpas apdraudējuma brīdinājuma risks skar Latgales Austrumu pierobežu – Alūksnes novadu, Balvu novadu, Rēzekni un Rēzeknes novadu, Līvānu novadu, Ludzas novadu, Preiļu novadu, Augšdaugavas novadu, Krāslavas novadu, Daugavpili un Daugavpils novadu) ielidojuši bezpilota gaisa kuģi un citi neidentificēti objekti. Valstij jābūt gatavai dažādiem gaisa telpas apdraudējuma scenārijiem un jau iepriekš jānosaka skaidra kārtība, kā šādos apstākļos rīkoties.
Plānotais regulējums ir samērīgs un piemērojams tikai tādā apjomā, kādu pamato konkrētais apdraudējums un nepieciešamība nodrošināt kritisko funkciju nepārtrauktību.
