Tikšanās laikā ar Latvijas valdības ministriem un ministriju pārstāvjiem K. Trautmane uzsvēra, ka Rail Baltica projekts ir bijis ļoti sekmīgs Eiropas Savienības finansējuma piesaistē. Pēdējā 2023. gada Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projektu pieteikumu uzsaukumā Rail Baltica projekta īstenošanai un būvniecībai piesaistīti papildu aptuveni 1,43 miljardi eiro, no kuriem aptuveni 1,16 miljardi eiro ir EISI finansējums un 261 miljoni eiro Baltijas valstu līdzfinansējums. Rail Baltica projekts ir saņēmis vairāk finansējuma nekā jebkurš cits Eiropas infrastruktūras projekts un šis lēmums apstiprina Eiropas Komisijas nemainīgu atbalstu projektam.
Vienlaikus Eiropas koordinatore uzsvēra Rail Baltica pārrobežu savienojuma nozīmi, kura mērķis ir integrēt Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju Eiropas vienotajā dzelzceļa tīklā. Kaimiņvalstis Igaunija, Lietuva un Polija ir atkārtoti apstiprinājušas savu apņemšanos īstenot šo projektu un cieši seko līdzi notiekošajām diskusijām Latvijā par projekta Latvijas posma ieviešanas scenāriju. “Prioritāte ir līdz 2030. gadam savienot trīs Baltijas valstis ar Eiropas dzelzceļa tīklu. Tā ir stratēģiska nepieciešamība, un mums jākoncentrējas uz šo mērķi,” atzīmēja Katrīna Trautmane, piebilstot, ka “ir skaidrs, ka projekts tiks uzskatīts par pabeigtu tad, kad ar Eiropas dzelzceļa tīklu pilnībā būs savienotas arī Baltijas galvaspilsētas, tostarp Rīga. Lai šis uzdevums tiktu izpildīts, šajā posmā mums jāparāda progress pamatlīnijas būvniecībā. Vēl jo vairāk, progress lielapjoma darbos ļaus arī labāk piesaistīt alternatīvo finansējumu, tādējādi nodrošinot iespēju paplašināt pirmajā kārtā veicamo darbu apjomu.”
Tāpat K. Trautmane uzsvēra: “Šis ir nacionālas nozīmes projekts, un visiem ministriem ir jāstrādā kopā, lai nodrošinātu tā īstenošanu. Tā ir kopīga atbildība – gan visas Latvijas valdības, gan Latvijas atbildība pret saviem partneriem. Būšu gandarīta par jau tuvāko nedēļu laikā gaidāmo valdības lēmumu, kā arī vienošanos Baltijas valstu starpā vēl līdz šī gada beigām.”
Uzsverot sadarbības ar Eiropas Komisiju nozīmīgumu, Satiksmes ministrs Kaspars Briškens norāda, ka “lai nodrošinātu Latvijas nacionālo ekonomikas un drošības interešu ievērošanu un starptautisko saistību izpildi, projekta pirmajā kārtā augstākā prioritāte ir pārrobežu savienojuma izveidei. Tāpat jāizveido Eiropas sliežu platuma savienojums ar vismaz vienu no Rīgas divām starptautiskajām Rail Baltica stacijām, kas ir kritiski svarīgi, lai nodrošinātu lielāku pasažieru plūsmu un ekonomiskos ieguvumus jau sākotnējā projekta ekspluatācijas fāzē. Gaidāmās Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta sarunas būs izšķirošas un noteiks, cik liels ES finansējuma apjoms būs pieejams Rail Baltica projektam un kādā laika periodā varēsim īstenot projekta pirmo kārtu.”
Eiropas koordinatore K. Trautmane darbojas Eiropas Komisijas uzdevumā, lai palīdzētu dalībvalstīm sasniegt Ziemeļjūras-Baltijas transporta koridora galvenos uzstādījumus, īpašu uzmanību pievēršot pārrobežu transporta infrastruktūras projektiem, kuri - salīdzinājumā ar projektiem vienas valsts ietvaros - vienmēr ir daudz sarežģītāki un izaicinājumiem pilni. Šajā kontekstā Rail Baltica projekts ir īpaši nozīmīgs, jo tajā piedalās ne tikai divas, bet piecas ES valstis – Baltijas valstis, Polija un Somija, turklāt no šī gada jūlija atbilstoši jaunajai TEN-T regulai Rail Baltica iekļaujas arī Baltijas jūras–Melnās jūras–Egejas jūras transporta koridorā.
