Privātpersonas vēlējās ierīkot elektroenerģijas tiešo līniju un lūdza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju izsniegt atbilstošu atļauju. Komisija atļaujas izsniegšanu atteica. Privātpersonas vērsās tiesā. Abās lietās ir izšķirams strīds, vai privātpersonu iecerētā elektrolīnija atzīstama par tiešo līniju Elektroenerģijas tirgus likuma izpratnē.
Senāts ņēma vērā, ka Elektroenerģijas tirgus likumā ir transponēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 5.jūnija Direktīvas (ES) 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (pārstrādāta redakcija) regulējums par tiešajām līnijām un tiešās līnijas ir autonoms Eiropas Savienības tiesību jēdziens. Līdz ar to Senāts vērsās Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciālajiem jautājumiem par to, vai tāda elektrolīnija, kādu iecerējušas ierīkot pieteicējas, atbilst tiešās līnijas jēdzienam direktīvas izpratnē.
Saskaņā ar direktīvā noteikto tieša līnija ir vai nu elektrolīnija, kas saista izolētu ražošanas objektu ar izolētu lietotāju, vai arī elektrolīnija, kas saista ražotāju un elektroenerģijas piegādes uzņēmumu, pa kuru notiek tieša piegāde to objektiem, meitasuzņēmumiem un lietotājiem
Vienā lietā pieteicēja ir komersants, kas nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu un tirgošanu. Atļauja tiešās līnijas ierīkošanai lūgta, lai pieteicējas jau esošo kabeļlīniju savienotu ar lietotāja objektu. Tādējādi pieteicēja varētu piegādāt lietotājam savā koģenerācijas stacijā saražoto elektroenerģiju bez sadales sistēmas operatora tīklu starpniecības.
Otrā lietā pieteicēja ir komersants, kas nodarbojas ar pasažieru pārvadājumiem. Pieteicēja plānoja iegādāties ar ūdeņradi darbināmus pilsētas satiksmes autobusus un izbūvēt ūdeņraža ražošanas staciju. Atļauja tiešās līnijas ierīkošanai lūgta, lai ūdeņraža ražošanas staciju savienotu ar citai personai piederošu biomasas koģenerācijas staciju. Tādējādi pieteicēja varētu samazināt izmaksas pieslēguma jaudas palielināšanai un nodrošināt ūdeņraža ražošanu elektrolīzes procesā, izmantojot bezizmešu ražošanas procesā iegūto elektroenerģiju.
Lai gan abās lietās uzdotie jautājumi ir saistīti ar tiešās līnijas jēdziena interpretāciju, faktiskie apstākļi atšķiras, tāpēc atšķiras arī Senāta uzdotie jautājumi.
Senāta 2024.gada 23.oktobra lēmums lietā Nr.SKA-126/2024 (A43003421) un 31.oktobra lēmums lietā Nr.SKA-124/2024 (A43005521)
