2017. gadā Bukarestes apelācijas tiesa kādu Rumānijas pilsoni notiesāja ar brīvības atņemšanas sodu, kas kļuva galīgs 2020. gada 10. novembrī. 2020. gada 25. novembrī šī tiesa attiecībā uz šo personu izdeva Eiropas apcietināšanas orderi soda izpildei. 2020. gada 29. decembrī šī persona tika aizturēta Itālijā. Tomēr Itālijas tiesu iestādes atteicās attiecīgo personu nodot Rumānijas iestādēm. Šīs iestādes nolēma atzīt Bukarestes apelācijas tiesas notiesājošo spriedumu un izpildīt sodu Itālijā. Tās uzskata, ka tas palielinātu attiecīgās personas, kas likumīgi un faktiski dzīvo Itālijā, sociālās rehabilitācijas iespējas. Turklāt Itālijas tiesu iestādes no sākotnējā soda ilguma atskaitīja laikposmus, kas jau pavadīti apcietinājumā Itālijā un piesprieda notiesātajam mājas arestu, vienlaicīgi paredzot tā nosacītu izpildi. Savukārt Rumānijas tiesu iestādes iebilda gan pret šādu notiesājošā sprieduma atzīšanu, gan pret tā izpildi Itālijā. Tās uzskata, ka attiecībā uz Rumānijas pilsoni izdotais Eiropas apcietināšanas orderis joprojām ir spēkā. Līdz ar to Rumānijas iestāžu ieskatā persona ir jānodod Rumānijai un tai piespriestais sods ir jāizpilda nevis Itālijā, bet Rumānijā.
Bukarestes apelācijas tiesa, kurai jāizskata šī lieta, nolēma vērsties Tiesā, it īpaši, lai noskaidrotu, vai atteikums nodot personu, attiecībā uz kuru izdots Eiropas apcietināšanas orderis, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu, nozīmē, ka sprieduma valsts ir piekritusi soda izpildei citā dalībvalstī. Turklāt tā vēlas noskaidrot, vai gadījumā, ja sprieduma valsts nav devusi piekrišanu šādai izpildes pārņemšanai saskaņā ar Savienības tiesību speciālajiem noteikumiem šajā jomā**, tā saglabā tiesības izpildīt sodu un tātad paturēt spēkā Eiropas apcietināšanas orderi.
Spriedumā Tiesa vispirms atgādina, ka Eiropas apcietināšanas orderis balstās uz savstarpējas uzticēšanās principu un ka atteikums to izpildīt ir izņēmums, kas vienmēr jāinterpretē šauri.
Tādējādi dalībvalsts tiesu iestādēm, kuras atsakās izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi, lai notiesāšanu varētu izpildīt šīs pašas valsts teritorijā, jāsaņem sprieduma dalībvalsts tiesu iestāžu piekrišana, lai tās varētu uzņemties pēdējā minētajā dalībvalstī pasludinātā soda izpildi. Šāda piekrišana izpaužas kā sprieduma dalībvalsts pasludināta notiesājoša sprieduma, kam pievienots apliecinošais dokuments, pārsūtīšana izpildes dalībvalstij. Bez piekrišanas nosacījumi tam, lai varētu uzņemties izpildi, nav izpildīti un attiecīgā persona ir jānodod [sprieduma valstij]. Proti, Itālijas iestāžu izvirzītais mērķis palielināt sociālas rehabilitācijas iespējas nav absolūts un ir jāsamēro ar principu, saskaņā ar kuru dalībvalstis izpilda ikvienu Eiropas apcietināšanas orderi.
Ņemot vērā dažādās soda funkcijas sabiedrībā, dalībvalsts, kurā persona notiesāta ar brīvības atņemšanas sodu, var likumīgi atsaukties uz saviem krimināltiesību politikas apsvērumiem, lai pamatotu piespriestā soda izpildi tās teritorijā, un līdz ar to atteikties pārsūtīt notiesājošo spriedumu un apliecinošo dokumentu, lai šo sodu varētu izpildīt citā dalībvalstī. Jebkurā gadījumā, ja ar atteikumu izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi nav ievēroti Savienības tiesībās paredzētie būtiskie nosacījumi un procedūra, Eiropas apcietināšanas orderis paliek spēkā un sprieduma valsts saglabā tiesības piespriesto sodu izpildīt savā teritorijā.
| PIEZĪME. Ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu dalībvalstu tiesas lietas iztiesāšanas gaitā var uzdot Tiesai jautājumus par Savienības tiesību interpretāciju vai Savienības akta spēkā esamību. Pašu pamatlietu Tiesa neiztiesā, taču valsts tiesai tā ir jāatrisina atbilstīgi Tiesas nolēmumam. Šis nolēmums ir vienlīdz saistošs arī citām dalībvalstu tiesām, ja tām jāatrisina līdzīga problēma. |
Neoficiāls dokuments plašsaziņas līdzekļu vajadzībām, kas Tiesai nav saistošs.
Sprieduma pilnteksts un rezumējums (ja tāds ir) tiek publicēts CURIA tīmekļvietnē sprieduma pasludināšanas dienā.
* Padomes Pamatlēmums 2002/584/TI (2002. gada 13. jūnijs) Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm.
** Padomes Pamatlēmums 2008/909/TI (2008. gada 27. novembris) par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz spriedumiem krimināllietās, ar kuriem piespriesti brīvības atņemšanas sodi vai ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, lai tos izpildītu Eiropas Savienībā.
