OECD vērtējumā Latvijas uzrādītais augstākais sniegums darbā ar pretkorupcijas stratēģiju pamatojams ar stratēģisko plānošanu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kā vadošās pretkorupcijas iestādes izstrādāto politikas plānošanas dokumentu – Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2023.-2025. gadam. Tas ietver 49 dažādus pasākumus ar izrietošiem darba uzdevumiem cīņā ar korupciju, un to īstenošanā atbildīgas ir vairākas publiskā sektora institūcijas.
Līdztekus tam Latvija ir viena no astoņām OECD dalībvalstīm, kurā sekmīgi darbojas valsts amatpersonu deklarāciju sistēma un kura skrupulozi pārbauda gan valsts augstāko, gan citu amatpersonu ienākumus, mantisko stāvokli un darījumus. Šai sistēmai, kuras pārzinis ir Valsts ieņēmumu dienests, ir pastarpināta sasaiste ar interešu konflikta novēršanas regulējumu, kā uzraudzību veic KNAB. VID vai sabiedrība, konstatējot kādu šī regulējuma pārkāpumu, var informēt KNAB, kas attiecīgo informāciju izvērtē. Cita starpā Latvijā ieviestie deklarāciju pārbaudes mehānismi ļauj identificēt nepamatotas vai nelikumīgas iedzīvošanās iespējas, sekojot līdzi valsts amatpersonu finanšu plūsmai, tajā skaitā, vai amatpersonas rīcībā ir bijuši pietiekoši ienākumi un/vai uzkrājumi, lai veiktu kādu darījumu, piemēram, iegādātos nekustamo īpašumu.
Tāpat Latvija ir viena no retajām OECD dalībvalstīm, kurā ir ieviests tā saucamais atdzišanas periods, kad valsts amatpersonai divus gadus pēc tiesisko attiecību izbeigšanas ir aizliegts ieņemt amatus organizācijās, uz kurām savulaik amata pildīšanas laikā pieņemti lēmumi vai veiktas kādas citas darbības. Tāpat šis ierobežojums attiecas uz darbībām pret valsts amatpersonas laulāto vai partneri. Šādu ierobežojumu mērķis ir novērst interešu konflikta riskus un mazināt riskus, ka bijusī valsts amatpersona, savtīgu mērķu vadīta, varētu izmantot informāciju, kura bijusi viņas rīcībā amata pienākumu pildīšanas laikā.
Papildus starptautiskā organizācija savā izdevumā Latviju ir iekļāvusi to OECD dalībvalstu vidū, kurās ir obligāta prasība publiskas personas institūcijām ieviest iekšējo pretkorupcijas kontroles sistēmu, t.i., pretkorupcijas mehānismu, kas cita starpā var pasargāt organizācijas no iekļūšanas korupcijas skandālos un interešu konflikta pārkāpumos.
Ar pilnu OECD apkopojumu un secinājumiem angļu valodā var iepazīties OECD tīmekļa vietnē. Izdevumā analizēts OECD dalībvalstu sniegums sešās kategorijās – pretkorupcijas stratēģija, korupcijas risku pārvaldība, lobēšana, interešu konflikta novēršana, politisko partiju finansēšana un publiskas informācijas pieejamība. OECD analīzi balstījis uz datiem, ko valstis sniegušas par laika periodu no 2020. līdz 2024. gadam un kas periodiski tiek aktualizēti. Pēdējoreiz OECD aktualizējis datus tikai vizualizācijās, tajā skaitā diagrammās, tāpēc tekstuālā informācija ziņojumā var atšķirties no grafikām.
