“Starptautiskās sabiedrības reakcija pēdējā laikā nav sasniegusi tādu līmeni, kāds nepieciešams, lai panāktu taisnīgu mieru Ukrainai. Krievija brutāli pārkāpj starptautisko kārtību, neievēro humānos un cilvēktiesību noteikumus, un jūtas nesodāma. Lai panāktu ilgtermiņa mieru Ukrainā un reģionā, ir jārīkojas izlēmīgi un nekavējoties. Arī citām starptautiskajām organizācijām jāveicina spiediens pret Krieviju, lai karagūstekņi, nebrīvē esošie civiliedzīvotāji un nolaupītie bērni varētu atgriezties mājās,” sacīja Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Asambleja ziņojumā par pazudušajām personām, karagūstekņiem un aizturētajiem civiliedzīvotājiem Krievijas izvērstā kara pret Ukrainu rezultātā aicina valstis izmantot universālās jurisdikcijas principus, lai veiktu izmeklēšanu un sauktu pie atbildības par noziegumiem, kas saistīti ar spīdzināšanu un cietsirdīgu izturēšanos pret karagūstekņiem un aizturētajiem civiliedzīvotājiem, kā arī īstenotajām kriminālvajāšanām.
Savukārt, apspriežot Eiropas Padomes aktuālos jautājumus ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāru Alēnu Bersē (Alain Berset), Z.Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka ir svarīgi panākt skaidru vienošanos un tālākos praktiskos soļus, lai izveidotu kompensācijas mehānismu, kas papildinās jau funkcionējošo Krievijas agresijas dēļ Ukrainai un tās cilvēkiem radīto zaudējumu reģistru.
Ir vērienīgs Krievijas valsts iesaldēto aktīvu apmērs, kuri pienācīgi un taisnīgi ir jānovirza Ukrainas atjaunošanai. Lēmumi par kompensācijas mehānisma izveidi ļaus virzīties uz priekšu ar iesaldēto līdzekļu konfiskāciju un reālu atlīdzības izmaksu, asamblejas debatēs vēlreiz atgādināja Latvijas delegācijas vadītāja.
Asamblejas rudens sesijā Z.Kalniņa-Lukaševica arī aicināja jauno Eiropas Padomes ģenerālsekretāru Alēnu Bersē atrisināt jautājumu par Eiropas Padomē nodarbinātajiem Krievijas pilsoņiem, pārtraucot jebkādas darba attiecības.
Z.Kalniņa-Lukaševica, uzrunājot 46 valstu parlamentāriešus, asamblejas rudens sesijas plenārsēdē akcentēja, ka šī gada augustā piecas Eiropas Savienības dalībvalstis par importēto gāzi un naftu samaksāja agresoram 1,2 miljardus eiro un ka tas nav pieņemami: “No vienas puses mēs cenšamies atrast finanses Ukrainas atbalstam, no otras – finanses Krievijas kara mašīnai turpina plūst no eiropiešu kabatām. Tas ir absurds. Tas ir jāaptur nekavējoties.”
Saeimas delegācija līdz 4.oktobrim Francijas pilsētā Strasbūrā piedalās Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas darbā. Asambleja pulcē parlamentāriešus no 46 dalībvalstīm, un Latviju tajā pārstāv delegācijas vadītāja Z.Kalniņa-Lukaševica, vadītājas vietnieks Edmunds Cepurītis, pastāvīgais pārstāvis Andris Bērziņš un pastāvīgo pārstāvju aizstājēji Jurģis Klotiņš, Ričards Šlesers un Aiva Vīksna.
