"Enerģijas monēta", simboliski attēlojot kodolsintēzes procesu, stāsta par mūsdienu pasaules lielāko izaicinājumu – neizsmeļama enerģijas avota meklējumiem, lai pasargātu dabas resursus un panāktu līdzsvaru starp mūsu laikmeta iegribām un nākotnes paaudžu interesēm.
Monētas dizaina izstrādē pasaulē labi pazīstamais dizainers Germans Ermičs konsultējās ar zinātniekiem, meklējot vizuālo risinājumu, kā attēlot fundamentālos fizikas likumus, kuri pieļauj to, ka pastāv gandrīz neierobežotas enerģijas avots – vieglo ķīmisko elementu kodoli. Mazākiem kodoliem apvienojoties lielākos, siltuma veidā izdalās ļoti daudz enerģijas, bet, lai šo sintēzes reakciju uzsāktu un uzturētu, ir vajadzīga miljoniem grādu liela temperatūra un spēja ilgstoši turēt tik sakarsētu vielu kopā. Dabā šādi ekstrēmi apstākļi ir atrodami zvaigznēs.
Tieši ūdeņraža kodolu sintēze nodrošina Saules spīdēšanu un – pastarpināti – arī visus atjaunojamos enerģijas avotus uz Zemes. Kodolsintēzes enerģijai ir divas būtiskas priekšrocības: praktiski neizsmeļami degvielas resursi un neitrāla ietekme uz klimatu.
Kodolsintēzes principa pārvēršana par praktisku un plaši pieejamu tehnoloģiju ir liels zinātnisks un inženiertehnisks izaicinājums, pie kura jau ilgu laiku strādā desmitiem tūkstošu pētnieku visā pasaulē. Viņu uzdevums ir Prometeja misija – nonest Saules dzirksti no debesīm, lai tā kalpotu cilvēkiem. Eiropas Atomenerģijas kopienas līgums ir viens no senākajiem Eiropas mēroga sadarbības ietvariem. Arī Latvijas zinātnieki piedalās tajā ar savu devumu pasaules lielāko kodolsintēzes reaktoru prototipu – ITER un tā pēcteča DEMO – izveidē.
Latvijas Bankas izlaistajā sudraba kolekcijas monētā ir attēlotas daļiņas, kas piedalās ūdeņraža kodolsintēzes reakcijā. Monētā attēlotās lodītes un bedrītes simbolizē elementārdaļiņas, no kurām sastāv kodoli: sudraba bedrītes ir neitroni, apzeltītās lodītes – protoni. Ūdeņraža kodoli ar vienu protonu ir izejvielas, bet hēlija kodols ar diviem protoniem un brīvais neitrons ir sintēzes reakcijas produkti.
Kodolsintēzes galvenie nosacījumi ir augsta temperatūra un spiediens. Zvaigznēs to nodrošina spēcīgs gravitācijas lauks, savukārt kodolsintēzes reaktoros karsto plazmu notur ar spēcīgu magnētisko lauku. Monētā līniju izvietojums atgādina gan lielo kosmisko objektu magnētiskos laukus, gan toroidāla kodolsintēzes reaktora – tā sauktā tokamaka – stilizētu šķērsgriezumu. Arī monētas reljefs ar atvērumu centrā sasaucas ar gravitācijas potenciālu zvaigznes vai melnā cauruma tuvumā.
Monēta tiks izlaista ceturtdien, 26. septembrī, un, godinot Latvijas zinātnieku ieguldījumu kodolenerģijas izpētē, Latvijas Universitāte (LU) sadarbībā ar Latvijas Banku organizē kodolsintēzei veltītu lekciju "Pieradināt nākotnes enerģiju" un Enerģijas monētas prezentāciju. Pasākumā uzstāsies Eiropā lielākā eksperimentālā kodolenerģijas projekta ITER (Francija) pētnieks Bertrāns Roks (Bertrand Roques), savukārt par Enerģijas monētas dizaina tapšanu stāstīs tās autors, mākslinieks Germans Ermičs. Plānota arī ekspertu diskusija par Latvijas kodolsintēzes nākotni un zinātnes un mākslas sinerģiju LU profesora kvantu fiziķa Vjačeslava Kaščejeva vadībā. Pasākumu 26. septembrī plkst. 14.00 LU Dabas mājā Rīgā, Jelgavas ielā 1, bez maksas aicināts apmeklēt ikviens interesents.
Kolekcijas monētas iegāde būs iespējama tikai tīmekļvietnē e-monetas.lv no 26. septembra plkst. 12.00. Monētas cena – 77.00 eiro, iegādes limits vienai personai – 3 monētas. Monētas tirāža ir 3000 eks. Monēta kalta Nīderlandes kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt.
Monētas video stāsts
