Virzībā uz zaļo kursu būtiskākais pasākums ar lielāko pienesumu sabiedrībai ir jauno elektrovilcienu palaišana satiksmē, piedāvājot iedzīvotājiem ievērojami lielākas pārvietošanās ērtības. Mikromobilitātes veicināšanai, velo novietņu izveidei visos jaunajos elektrovilcienos nodrošināts Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums. Tāpat, kā atzīmē satiksmes ministrs, mobilitātes nodrošināšanai atcelts lēmums par sešu dzelzceļa staciju slēgšanu. Arī Rail Baltica projekta noteikšana par valdības prioritāti un optimālu risinājumu izstrāde, integrējot projektā Rīgu līdz 2030. gadam, stiprinās dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu. Tikpat nozīmīgs solis ir uzsāktā Rail Baltica projekta attīstības dokumentu pieejamības nodrošināšana. Vienlaikus Briškens uzsver, ka darāmā šajā jomā ir ļoti daudz, kā vienu no veicamajiem darbiem minot dzelzceļa infrastruktūras modernizāciju un risinājumu vilcienu satiksmes nodrošināšanai neelektrificētajos dzelzceļa posmos.
Arī attiecībā uz ikvienam cilvēkam piekļūstamu un drošu transporta infrastruktūru īstenota virkne pasākumu, kas ieguvumus iedzīvotājiem lielākoties dos ilgtermiņā. Kā atzīmē Briškens, Stacija 2.0 – investīciju programma pašvaldībām ar 88 milj. eiro, t.sk. 75 milj. eiro ES fondu finansējumu – dos iespēju uzlabot staciju infrastruktūru, tādējādi veicinot sabiedriskā transporta pieejamību un pievilcību. Pagājušā gada beigās izveidotā Mobilitātes vienlīdzības un piekļūstamības konsultatīvā padome aktīvi strādā, lai ieviestu praktiskus uzlabojumus, kas nodrošinās cilvēkiem ar invaliditāti cieņpilnu pārvietošanos sabiedriskajā transportā. Pēc ministra vārdiem, šī tēma ir aktualizēta, iesaistītās nozares institūcijas izprot situāciju un kopīgi strādā pie risinājumiem.
Ar Atveseļošanas fonda (AF) finansējumu uzsākta Rīgas un Pierīgas veloceļu infrastruktūras izveide, kas dos iespējas galvaspilsētā un tuvākajā apkārtnē ar velo vai citu mikromobilitātes rīku pārvietoties droši. Tāpat, lai uzlabotu savienojamību reģionos, valdība apstiprinājusi Eiropas Reģionālās attīstības fonda investīcijas gājēju un velosipēdu ceļu izveidei gar autoceļiem. Vienlaikus drošākai mikromobilitātei veikti grozījumi ceļu satiksmes regulējumā. Ministraprāt, būtiski uzlabojumi drošākai satiksmei sagaidāmi pēc tam, kas uz autoceļiem tiks četrkāršots vidējā ātruma mērīšanas iekārtu skaits. Vienlaikus, kā uzsver Briškens, lai sasniegtu savu mērķi un samazinātu uz autoceļiem bojāgājušo skaitu, ir jāievieš virkne citu uzlabojumu, kas jau ir apkopoti kā konkrēti priekšlikumi iesniegšanai valdībā.
Uzsāktā tilta pār Salacu būvniecība Salacgrīvā, piesaistot Militārās mobilitātes finansējumu, ir ilgu laiku samilzušas problēmas risinājums, nodrošinot tā duālo pielietojumu civilajām un militārajām vajadzībām. Ieguvēji ir gan Salacgrīvas iedzīvotāji, gan visi, kam tilts ir jāšķērso. Savukārt ceļu nozarē īstenotais pirmais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts – Ķekavas apvedceļš – parāda alternatīvas finansēšanas iespējas nozīmīgiem ceļu infrastruktūras projektiem, sperot nākamo soli un pieņemot pozitīvu lēmumu turpināt PPP modeli Bauskas un Iecavas apvedceļu būvniecībai.
Mobilitātes veicināšanai, kas vienlaikus dod iespēju samazināt valsts finansējumu pasažieru pārvadājumiem, ir uzsākti autobusu komercreisi maršrutos Rīga-Liepāja, Rīga-Daugavpils un īsāki maršruti no Rīgas centra uz lidostu. Pašreiz tiek virzītas izmaiņas normatīvajā regulējumā, kas paredz autobusu apstāšanos pieturās pēc pieprasījuma un sabiedriskais transports būtu pieejams visiem visā valsts teritorijā. Lai nebūtu situāciju, kad cilvēkiem jāmēro kilometrus garš ceļš līdz oficiālai, sarakstā iekļautai, pieturvietai. Elastīgā pieeja, pieturot tajās pieturvietās, kas vajadzīgas iedzīvotājiem, veicinās gan iedzīvotāju mobilitāti, gan sabiedrības uzticamību sabiedriskajam transportam. Arī reģionālās nozīmes autobusu satiksme ir joma, kurā tuvāku gadu laikā ir jāievieš būtiski uzlabojumi, izveidojot integrētu sabiedriskā transporta sistēmu atbilstoši iedzīvotāju mobilitātes vajadzībām.
Savukārt optimāla “Latvijas Pasta” nodaļu tīkla saglabāšana visā Latvijas teritorijā veicinās pakalpojumu pieejamību un vienotas informatīvās telpas stiprināšanu. Vienlaikus pasta nodaļu tīkla saglabāšana turpinās sociālās funkcijas nodrošināšanu reģionos.
Ilgtspējīgs transporta infrastruktūras un pakalpojumu finansēšanas un institucionālās pārvaldības modelis bez slēptām ietekmēm un negodīgas konkurences ir prioritāte, pie kuras darbs ir uzsākts, bet īstenošana, ņemot vērā plašo tvērumu, ir plānota vairāku gadu garumā. SM pārvaldībā ir daudz valsts kapitālsabiedrību, risināmo jautājumu lokā ir to pārvaldība, dalība starptautiskos kapitāla tirgos, darba tiesības un darbinieku iemaņu attīstība, kā arī transporta infrastruktūras pielāgošana reģiona aizsardzības spēju stiprināšanai.
Runājot par prioritāti nozares eksporta apjomu kāpināšanai, jaunu tirgu apgūšanai, reģionālajai un starptautiskajai savienojamībai, ministrs uzsver visu iesaistīto pušu, tostarp arī Baltijas līmenī, darbu Rail Baltica ekonomiskā koridora attīstībai. Uzsāktā ostu reformas īstenošana un transporta un loģistikas nozares uzņēmumu pārorientācija ir process, kuru īstenošana nav iespējama gada laikā un ir nepieciešams vairāk laika.
Briškens ar gandarījumu atzīst, ka pēc ilgas vilcināšanās beidzot ir panākts valdības lēmums, lai mazinātu birokrātiju elektronisko sakaru attīstībai un 5G iespējošanai. Runa ir ne tikai par ātrāku mobilo internetu, bet arī inovācijām – to izmantos sensori, droni, pašbraucošie auto. SM rosinātie un valdības apstiprinātie grozījumi normatīvajos aktos ievērojami samazinās administratīvo slogu elektronisko sakaru tīkla attīstībai, un nodrošinās interneta piekļuvi ar datu pārraides ātrumu vismaz 100 Mbit/s visā valsts teritorijā, tādējādi veicinot reģionu ātrāku attīstību.
Lai turpinātu virzību uz vienotu valsts IKT resursu pārvaldību un veicinātu valsts pārvaldes mākoņdatošanas lietojumu un informācijas sistēmu darbību drošā vidē, ar AF finansējumu tiks īstenota koplietojamās mākoņdatošanas infrastruktūras pilnveidošana un paplašināšana. Tāpat ar AF finansējumu plānots īstenot “pēdējās jūdzes” infrastruktūras projektu īstenošanu, kas atbalsta ilgtspējīgu nākamās paaudzes fiksēto un fiksēto bezvadu tīklu sakaru savienojamību.
