Autoceļi, savienojamība un ceļu satiksmes drošība
Ar Militārās mobilitātes finansējuma atbalstu Salacgrīvā pārbūvēts tilts pār Salacu, kas pielāgots gan civilajām, gan militārajām vajadzībām, nodrošinot būtisku savienojamību ne tikai vietējai kopienai, bet arī visam Baltijas reģionam. Piesaistīts ES fondu finansējums Vienības tilta pārbūvei Daugavpilī. Savukārt pirmais Latvijā īstenotais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts – Ķekavas apvedceļš – jau apliecinājis šī modeļa efektivitāti, tādēļ 2025. gadā uzsākti darbi PPP modeļa izmantošanai Bauskas un Iecavas apvedceļu būvniecībai, stiprinot vietējo, starpvalstu un militāro mobilitāti.
Lai uzlabotu savienojamību Rīgā, Pierīgā un reģionos, kā arī veicinātu drošu mikromobilitāti, ar Atveseļošanas fonda (AF) un Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijām gar autoceļiem tiek izbūvēti gājēju un velosipēdistu ceļi. Vienlaikus ir īstenoti ceļu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi – veikti grozījumi Ceļu satiksmes noteikumos, uzsāktas uzvedības korekcijas programmas transportlīdzekļu vadītājiem, kas sodīti par braukšanu apreibinošu vielu ietekmē, kā arī īstenoti infrastruktūras uzlabojumi – samazināts ceļu pieslēgumu un apgriešanās vietu skaits, likvidēti bīstami kreisie pagriezieni un realizēts smago ceļu satiksmes negadījumu izpētes pilotprojekts.
Drošas mikromobilitātes veicināšanai pieņemti grozījumi Ceļu satiksmes likumā, nosakot stingrākas prasības mikromobilitātes rīkiem, tostarp obligātu OCTA iegādi, vecuma pārbaudi un reakcijas testus koplietošanas braucamrīkiem.
Iedzīvotāju mobilitāte
Dzelzceļa pasažieru pārvadājumos kursē visi 32 jaunie elektrovilcieni, kuru sniegtās ērtības iedzīvotāji jau ir novērtējuši. To apliecina dati par pieaugošo pasažieru skaitu – tas ir palielinājies par 10%, salīdzinot ar 2024. gadu, un turpina augt
Ar AF un ES fondu investīcijām Rīgā, Pierīgā un reģionos tiek veidoti mobilitātes punkti jeb Stacija 2.0 koncepts, pārbūvējot dzelzceļa staciju apkārtni un izveidojot ērtus sabiedriskā transporta pārsēšanās mezglus. Kopumā šim mērķim pašvaldībām ir pieejams vairāk nekā 106 miljonu eiro liels finansējums. Pagājušogad Rīgā ir ieviests vienotās biļetes pilotprojekts, kas dod iespēju pilsētas robežās pārvietoties ar vienu biļeti gan vilcienā, gan pilsētas sabiedriskajā transportā.
Vienlaikus tika strādāts pie piekļūstamības nodrošināšanas rīcības plāna, uzlabojot pakalpojumu pieejamību visos pārvietošanās posmos – no informācijas saņemšanas līdz transportlīdzekļu atbilstībai cilvēkiem ar pārvietošanās ierobežojumiem vajadzībām. ES fondu investīcijas ļāvušas īstenot vilcienu piekļūstamību, tāpat notiek darbs reģionālo autobusu piekļūstamības uzlabošanā, savukārt aviācijas nozarē piekļūstamības labā prakse jau ir ieviesta Rīgas lidostā.
Uzsākts darbs, lai ar Eiropas Sociālā klimata fonda atbalstu tiku ieviests transports pēc pieprasījuma mazapdzīvotās vietās. Savukārt pārrobežu savienojamības stiprināšanai sadarbībā ar Lietuvas un Igaunijas pārvadātājiem ir izveidoti starptautiski vilcienu maršruti starp Baltijas valstu galvaspilsētām, t.sk. veikti visi priekšdarbi, lai 2026.gada 12. janvārī varētu uzsākt jaunu vilcienu satiksmi maršrutā Tallina-Tartu-Rīga. Atklāti jauni eksperimentālie autobusu maršruti Igaunijas un Latvijas pierobežā. Stiprinot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu, Rīgā un Pierīgā atklāti jauni dzelzceļa pieturas punkti, un gada nogalē, rodot iespēju piesaistīt ES fondu finansējumu, noslēgts līgums par bezemisiju (BEMU) vilcienu piegādi, kas ļaus nomainīt daļu no novecojušā dīzeļvilcienu parka, vienlaicīgi veicinot klimata mērķu sasniegšanu.
Rail Baltica projekts
Savukārt Rail Baltica projektam 2025. gads iezīmēja pāreju no plānošanas uz aktīvu būvniecības posmu pamattrasē un nostiprināja Eiropas Savienības finansiālo atbalstu projekta turpmākai īstenošanai. Tika uzsākta pamattrases izbūve prioritārajā dienvidu posmā, vienlaikus turpinoties Rīgas Centrālās stacijas un Rīgas lidostas stacijas būvdarbiem. Saskaņā ar projekta pirmās kārtas tvērumu VAS “Latvijas dzelzceļš” aktīvi iesaistās savienojuma izveidē starp Imantas staciju un Rīgas lidostu. Paralēli norit intensīvs darbs pie būvdarbu izmaksu optimizācijas un alternatīvu finansējuma avotu piesaistes.
Īstenojot pārvaldības reformu dzelzceļa nozarē, lai sagatavotu SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” integrāciju VAS “Latvijas dzelzceļš” koncernā, ir uzsākts padziļināts Rail Baltica projekta izvērtējums. Savukārt gada noslēgumā turpmāka pamattrases projektēšanas vadība ir nodota nacionālajam ieviesējam.
Eksports un konkurētspēja
Aviācijas nozarē “Lufthansa Group” kļūšana par “airBaltic” stratēģisko investoru stiprina nacionālās lidsabiedrības tirgus pozīcijas un virzību uz iespējamo sākotnējo akciju kotēšanu biržā (IPO), vienlaikus veicinot ekonomikas izaugsmi, investīcijas un nodarbinātību. Ar ES investīcijām uzsākta jauna gaisa satiksmes vadības torņa būvniecība Rīgas lidostā, kas stiprinās aviācijas nozares konkurētspēju un drošību, kā arī veicinās Rīgas lidostas kā Baltijas reģiona vadošo aviācijas centra attīstību. Tāpat lidojumu drošības uzlabošanai, Rīgas lidostā ieviesta sistēma, ar kuras palīdzību efektīvāk tiek atklāta, izsekota un novērsta dronu nesankcionēta esamība lidostas apkārtnē.
Konkurētspējas stiprināšanai transporta nozarē uzsāktas darbības, lai uzņēmuma “Latvijas Autoceļu uzturētājs” daļas akciju varētu kotēt biržā. Savukārt reģionu konkurētspējas stiprināšanai ar AF investīcijām tiek attīstīta ļoti augstas veiktspējas platjoslas “pēdējās jūdzes” infrastruktūra. Tāpat SM ir izstrādājusi vadlīnijas tuvas darbības bezvadu piekļuves punktu izvietošanai, kas mazinās administratīvo slogu elektronisko sakaru tīkla attīstībai Latvijā.
Virzībai uz zaļo kursu, Latvijas lielās ostas īsteno infrastruktūras modernizācijas un atjaunīgās enerģijas projektus, kā arī projektus militārās mobilitātes kapacitātes stiprināšanai.
Birokrātijas mazināšanas un efektivitātes paaugstināšanas jomā ir veikta trīs VAS “Latvijas dzelzceļš” meitas kompāniju – SIA “LDz Cargo”, “Ritošā sastāva serviss” un “LDz Cargo loģistika” apvienošana. Ir uzsākts Valsts dzelzceļa administrācijas un Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas apvienošanas process.
Satiksmes ministrijas infografika
