“Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ir neatgriezeniski mainījis tranzīta nozares attīstības iespējas Baltijas reģionā. Latvijas uzdevums ir skaidrs: pielāgot ostu attīstību jaunajai ekonomiskajai un drošības realitātei. Tāpēc mums mērķtiecīgi jāstrādā, lai Latvijas ostas arī turpmāk būtu nozīmīgs balsts valsts ekonomiskajai izaugsmei un drošībai,” uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa.
“Kravu apgrozījuma kritums skaidri parāda, ka līdzšinējais tranzīta modelis ir izsmēlis savu potenciālu. Mūsu pieņemtie lēmumi iezīmē mērķtiecīgu pāreju uz augstākas pievienotās vērtības ekonomiku ostās – ar uzsvaru uz industrializāciju, investīcijām un drošību. Tas ir būtisks priekšnoteikums, lai Latvijas ostas saglabātu konkurētspēju Baltijas reģionā un stiprinātu savu lomu valsts ekonomikā,” norādīja satiksmes ministrs Atis Švinka.
Analizējot 2025. gada datus, konstatēts, ka Latvijas ostu kopējais kravu apgrozījums samazinājies līdz 34,3 miljoniem tonnu, kas ir par 4,8% mazāk nekā gadu iepriekš. Šī lejupslīde, kas gada laikā sasniedz 1,7 miljonus tonnu, apliecina ilgstošu negatīvu tendenci un pieaugošu konkurenci reģionā. Ņemot vērā šos secinājumus, padome nolēma, ka jāpaplašina kravu veidi un jāattīsta jauni virzieni, lai mazinātu atkarību no līdzšinējā tranzīta.
Reaģējot uz strukturālajām pārmaiņām nozarē un ģeopolitisko situāciju, padome apstiprināja Latvijas lielo ostu attīstības ceļa karti 2026.–2028. gadam. Tā paredz pakāpenisku pāreju uz industrializāciju, investīciju piesaisti un ostu funkciju stiprināšanu valsts drošības kontekstā. Vienlaikus tika secināts, ka ceļa kartes īstenošana būs cieši atkarīga no finansējuma pieejamības, efektīvas starpinstitucionālās sadarbības un Eiropas Savienības politikas attīstības. Līdz ar to kā prioritāte noteikta koordinēta un savlaicīga plānoto pasākumu ieviešana.
Lai nodrošinātu operatīvāku nozares jautājumu risināšanu, padome vienojās par operatīvās darba grupas izveidi Satiksmes ministrijas vadībā. Šāds solis sperts, ņemot vērā nepieciešamību pēc ātrākas un ciešāk koordinētas sadarbības starp institūcijām, kas ļautu efektīvāk reaģēt uz nozares aktuālajiem izaicinājumiem. Līdztekus tika apstiprināts arī darba grupas nolikums un sastāvs.
Būtiskas pārmaiņas paredzētas arī nozares pārvaldībā. Izvērtējot esošo situāciju, secināts, ka līdzšinējais Ostu attīstības fonda modelis vairs neatbilst nozares vajadzībām. Tāpēc padome atbalstīja jauna privāto tiesību nodibinājuma izveidi, kas nodrošinās vienotu nozares interešu pārstāvību un starptautisko mārketingu. Vienlaikus pieņemts lēmums nodot fonda atlikušos finanšu līdzekļus un materiālos resursus jaunajai struktūrai, kā arī virzīt grozījumus Ostu likumā, paredzot fonda izslēgšanu no regulējuma un precizējot padomes funkcijas. Līdz jaunā modeļa pilnīgai ieviešanai Satiksmes ministrija turpinās nodrošināt padomes sekretariāta darbu bez papildu finanšu saistībām.
Tāpat padome apstiprināja Ostu attīstības fonda 2024. un 2025. gada finanšu pārskatus, konstatējot, ka līdzekļu uzskaite un izlietojums veikts atbilstoši normatīvajiem aktiem un nodrošina caurskatāmību pārejas periodā.
Pieņemtie lēmumi kopumā iezīmē koordinētu un stratēģisku nozares transformāciju, kuras mērķis ir stiprināt Latvijas ostu ilgtspēju, konkurētspēju un lomu gan ekonomikā, gan valsts drošībā.
