DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
13. septembrī, 2024
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ārlietas

Deputāti: Ungārijai jānošķir individuālās ārpolitikas aktivitātes no Eiropas Savienības Padomē prezidējošās valsts pienākumiem

Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas deputāti tiekas ar Ungārijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ģerģu Urkuti (György Urkuti).

FOTO: Ieva Ābele, Saeima.

Saeimas Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas deputāti, piektdien, 13. septembrī, kopsēdē tiekoties ar Ungārijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ģerģu Urkuti (György Urkuti) un pārrunājot Ungārijas prezidentūras prioritātes Eiropas Savienības Padomē, uzsvēra, ka Ungārijai skaidri jānošķir individuālās ārpolitikas aktivitātes no pienākumiem prezidentūras Eiropas Savienības Padomē ietvaros.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, atsaucoties uz jūlija sākumā notikušo Ungārijas valdības vadītāja Viktora Orbāna tikšanos ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, kas tika raksturota kā “miera misija”, uzsvēra, ka Eiropas Savienībai ir nepieciešama vienota pieeja pret Krievijas agresiju. “Vladimirs Putins saprot tikai spēku. Kad strādājam kopā, mēs esam daudz stiprāki,” sacīja I. Mūrniece, uzsverot, ka Eiropas Savienība nav aicinājusi V. Orbānu uzsākt ar Krieviju “miera sarunas”.

Arī Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis akcentēja, ka šie braucieni pārkāpa vairākus kopīgās ES ārpolitikas veidošanas principus, jo V. Orbāna vizītes laiks Maskavā pārklājās ar Ungārijas prezidentūras sākumu, netika vilkta skaidra līnija starp Ungārijas kā valsts individuālajām ārpolitikas aktivitātēm un pienākumiem prezidentūras Eiropas Savienības Padomes ietvaros. “Šie braucieni nekorekti prezentēja dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, ārlietu pozīcijas. Tas būtiski mazinājis uzticību Ungārijas prezidentūrai,” sacīja E. Cepurītis, paužot aicinājumu Ungārijas valdībai spert soļus, lai šo uzticību atgūtu.

Pārrunājot Ungārijas nostāju Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumos, E. Cepurītis sacīja – sagaidām, ka Ungārija nekavēs Ukrainas ceļu uz uzņemšanu Eiropas Savienības dalībvalstu lokā. Arī I. Mūrniece uzsvēra, ka Ukrainas uzņemšanas process noritēs raitāk, ja palīdzēsim tai uzvarēt karu. “Jāpalīdz mums ir visiem kopā. Ne vien humanitāri, bet arī sniedzot militāro palīdzību,” sacīja Ārlietu komisijas priekšsēdētāja.

Pārrunājot Ungārijas prezidentūras prioritātes Eiropas Savienības Padomē, kā galveno vēstnieks izcēla Eiropas Savienības konkurētspējas uzlabošanu, radot apstākļus ilgtspējīgai izaugsmei, veicinot atvērtu ekonomiku un starptautisko sadarbību, kā arī nodrošinot elastīgu darba tirgu un drošas darba vietas ar pieaugošu atalgojumu.

Deputāti ar vēstnieku pārrunāja Eiropas Savienības aizsardzības politikas stiprināšanu kā vienu no būtiskākajām prioritātēm, kā arī ārējo robežu stiprināšanu, cīņu ar nelikumīgo migrāciju, kohēzijas politikas nākotnes veidošanu un demogrāfisko problēmu risināšanu.

Ungārija ir prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē no šā gada 1. jūlija līdz 31. decembrim. Šī ir otrā Ungārijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI