Sarunas laikā amatpersonas apsprieda starptautiskās drošības jautājumus un organizācijas darba aktualitātes. R. Oškalns apliecināja Latvijas nemainīgo atbalstu organizācijas darbam un uzsvēra, ka Vispārējā līguma par kodolizmēģinājumu aizliegšanu (Comprehensive Nuclear-Test-Ban Treaty, CTBT) stāšanās spēkā ir nozīmīgs notikums starptautiskā miera un drošības stiprināšanā. Vienlaikus vēstnieks atzīmēja, ka Krievijas lēmums atsaukt līguma ratifikāciju 2023. gadā un tās kodolieroču pielietošanas draudi ir nosodāmi, jo negatīvi ietekmē starptautisko bruņojuma kontroles un neizplatīšanas arhitektūru, kā arī grauj globālos atbruņošanās centienus.
R. Oškalns apliecināja Latvijas interesi turpināt attīstīt praktisko sadarbību ar organizāciju, kas sniedz ieguldījumu nacionālajā ekspertīzē un tehniskajās spējās.
Informācijai
Vispārējais līgums par kodolizmēģinājumu aizliegšanu nosaka, ka nav atļauti kodolizmēģinājumi un jebkādi citi kodolsprādzieni uz zemes, zem zemes, atmosfērā un zem ūdens, lai novērstu gan kodolieroču sākotnēju attīstību, gan to kvalitātes uzlabojumus. Līgums pagaidām nav stājies spēkā, jo nepieciešams, lai to ratificētu vairākas valstis.
Vienlaikus organizācijas tehniskie resursi jau tagad dod ievērojamu ieguldījumu. Lai nepārtrauktā diennakts režīmā sekotu līdzi iespējamiem kodolsprādzieniem, ir izveidota Starptautiskās pārraudzības sistēma (Intenational Monitoring System) ar 337 datu apkopošanas stacijas visā pasaulē. Sistēma ietver četras tehnoloģijas: seismiskās (reģistrē vibrācijas zemes garozā), hidroakustiskās (reģistrē akustiskos viļņus ūdenī), infraskaņas (reģistrē skaņu frekvences, kas zemākas par dzirdamības apakšējo robežu) un radioloģiskās (atklāj radioaktīvo atkritumu daļiņas atmosfērā). Šī sistēma ir ļoti svarīga, piemēram, agrīnai brīdināšanai par pazemes grūdienu rezultātā izraisītiem cunami viļņiem.
Latvijā līgums stājās spēkā 2001. gada 28. jūnijā. To ir ratificējušas visas Eiropas Savienības dalībvalstis.
