ES dalībvalstu lauksaimniecības vadošie eksperti dalīsies redzējumā par ES atbalsta maksājumu sistēmu, kuras jaunā pieeja ir radījusi dažādas problēmas gan lauksaimniekiem, gan administrējošajām iestādēm. Pret jaunās maksājumu sistēmas sarežģītību gan ES dalībvalstīs, gan arī Latvijā šāgada pavasarī notika plaši zemnieku protesti. Lai neradītu nevajadzīgu administratīvo slogu zemniekiem, ir jāturpina veikt precizējumus regulās, tajā skaitā juridiskas korekcijas, lai viekāršotu atbalsta saņemšanas nosacījumus.
Diskusijas skars arī izvirzītos vides un klimata mērķus, kuriem ir pielāgota ES lauksaimniecības politika. KLP atbalsta lauksaimniecības nozares pāreju uz jaunu ilgtspējīgu praksi un tādiem uzņēmējdarbības modeļiem, kuri vienlaikus arī spēs nodrošināt ilgtspējīgu nākotni Eiropas lauksaimniekiem. Tādēļ 2023.–2027. gada periodā ir plānots lielāks KLP finansējums ekoloģiskajiem mērķiem, nekā tas bija iepriekš: vides un klimata pasākumiem iecerēts novirzīt 24% tiešo maksājumu un 48% lauku attīstībai domāto finanšu resursu.
Kaut arī mērķi ir labi un ES apņēmusies tos pildīt, lauksaimnieki joprojām saskaras ar papildu sarežģījumiem. Vērienīgo pamatprasību izpilde un jauno nosacījumu ieviešana diemžēl palielinājusi spiedienu uz lauksaimniecisko ražošanu. Tādēļ ES līmenī nepieciešams atrast saprātīgu līdzsvaru starp izvirzītajiem vides mērķiem, uzņēmēju konkurētspēju un lauksaimnieku ienākumu drošību.
