Zemkopības ministrs Armands Krauze: Būtiski, ka dokumentā ir atgādināts par pārtikas ražošanas un lauksaimniecības stratēģisko nozīmi – nodrošināt sabiedrību ar pārtiku un atbalstīt iedzīvotājus un sociālekonomisko aktivitāti lauku apvidos. Tomēr lauksaimniecības politikas izstrādē ir jāņem vērā, ka nozares dzīvotspēju pēdējos gados ilgstoši ir ļoti negatīvi ietekmējusi ģeopolitiskā spriedze, dažādas krīzes, postoši laikapstākļi un citi nelabvēlīgi faktori, kas lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem ir jāiztur ikdienā. Ne mazāk svarīgi jauno lauksaimniecības politiku jau sākotnēji ir veidot kompaktu, saprotamu, elastīgu, reaģētspējīgu un ar minimālu administratīvo slogu ražotājiem un dalībvalstīm. Lai pēc tam atkal nebūtu jātērē gadi tās labošanai.
EK vīzijā paredzēts, ka lauksaimniecībai un pārtikas ražošanai ir jābūt pievilcīgām un paredzamām nozarēm ar tādiem ienākumiem tajās strādājošajiem uzņēmumiem un nodarbinātajiem, lai daudz aktīvāk piesaistītu jauno paaudzi, kas turpinātu pārtikas ražošanu atbilstoši patērētāju prasībām un pirktspējai.
Zemkopības ministrs atbalsta EK piedāvātos nozares attīstības pamatprincipus. Vienlaikus sarunās ar EK un dalībvalstīm Zemkopības ministrija arī turpmāk prasīs, lai Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nosacījumi stiprina Latvijas lauksaimnieku un pārtikas ražotāju konkurētspēju un attīstību, nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar citu ES valstu ražotājiem, kā arī pieņemamas pārtikas cenas Latvijas iedzīvotājiem.
Pēc plašākām ES dalībvalstu diskusijām, lauksaimnieku un pārtikas ražotāju organizācijām un ES institūcijām uz šā dokumenta pamata EK sagatavos ES jauno KLP, kas nākamajā ES plānošanas periodā no 2028. līdz 2034. gadam noteiks lauksaimniecības prasības, ES atbalsta saņemšanas nosacījumus un citus jautājumus.
