Kopumā LAD saņēmis 232 vētras postījumu pieteikumus. No kopējās pieteiktās platības apdrošināti ir bijuši 11,2 tūkst. ha, bet neapdrošināti – 4,6 tūkst. ha.
No pieteiktajām platībām, 46,7% ir ziemas kvieši, 13,6% - ziemas rapsi, 11,1% - auzas, bet 6,6% – vasaras kvieši. Lielākā daļa minēto platību ir apdrošinātas. Tāpat reģistrētas zirņu, lauku pupu, rudzu, miežu, kartupeļu un citu kultūru platības, kas cietušas vētrā un lietavās.
Visvairāk postījumu reģistrēts Zemgalē – Dobeles un Jelgavas novados.
“Jau otro gadu redzam, ka lauksaimniekiem ar vien vairāk jāņem vērā laika apstākļu augošā neprognozējamība un intensitāte. Prieks redzēt, ka vairākums platību bija apdrošinātas, bet tajā pašā laikā lielai daļai tas nebija iespējams. Zemkopības ministrija turpina sarunas ar apdrošināšanas kompānijām, lai pēc iespējas vairāk pielāgotu apdrošināšanas kompāniju piedāvājumu lauksaimnieku vajadzībām, bet redzam, ka nepieciešamība uzlabot risku pārvaldību lauksaimniecībā nekad nav bijusi tik akūta kā patlaban. Risku fonda izveide šoruden parādītu ne tikai lauksaimnieku spēju pielāgoties mainīgajiem dabas apstākļiem, bet sniegtu arī finansiālu atbalstu brīžos, kad nepieciešams drošības spilvens dabas stihiju pārvarēšanai,” norāda zemkopības ministrs Armands Krauze.
Ņemot vērā apkopotos datus, Zemkopības ministrijas speciālisti tuvākajā laikā aprēķinās potenciālo zaudējumu apmēru Latvijas lauksaimniecības nozarei.
