Administratīvā sloga mazināšana
Iesniegti un apstiprināti grozījumi Latvijas KLP Stratēģiskajā plānā, vienkāršojot atbalsta maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem, piemēram,
- piesakoties ekoshēmu atbalstam, kur nepieciešams iesniegt informāciju par kaļķošanu, mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, atcelts nosacījums par obligātu LIZ pārvaldības sistēmas izmantošanu;
- atcelta prasība par obligātu ģeomarķēto fotoattēlu iesniegšanu, tādējādi sniedzot iespēju paredzēt un iesniegt alternatīvas nozīmes pierādījumus par atbilstības nosacījumu izpildi;
- laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarta piemērošanā par augu maiņu paredzētas iespējas audzēt kukurūzu vairāk nekā 3 gadus pēc kārtas, ja laukā tiek sēts zālāju pasējs vai starpkultūras;
- ekoshēmā, kas paredz atbalstu par precīzo mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu tehnoloģiju lietošanu, atceltas prasības saistībā ar mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu plānošanas un lietošanas uzskaiti un ziņošanu.
Lai samazinātu birokrātiju, prasība lauksaimniekiem daudzkārt ievadīt dažādus datus 2024. gadā ir vienkāršota. Tādēļ prasība informācijas uzskaitei izmantot LIZ Pārvaldības sistēmu ir atcelta un lauksaimnieki var izvēlēties uzskaiti veikt sevis izvēlētā elektroniskā sistēmā vai failā.
ES un nacionālā līmenī ir veikti grozījumi normatīvajos aktos administratīvā sloga mazināšanai:
- informācijas uzskaiti lauksaimnieks var veikt paša izvēlētā elektroniskās sistēmā, nav obligāta Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) LIZ pārvaldības sistēma;
- informācijas iesniegšanas skaits ir samazināts no četrām reizēm uz vienu;
- būtiski ir samazināts slogs attiecībā uz ģeomarķēto fotoattēlu iesniegšanu;
- panākti grozījumi ES regulējumā, kas ir apstiprināti un paredz dalībvalstīm iespēju izmantot dažādas alternatīvas attiecībā uz ilggadīgā zālāja īpatsvara rādītāja aprēķināšanu kārtējā gadā, līdz ar to ir rasts vēl viens risinājums attiecībā ilggadīgo zālāju problēmai Latvijā;
- no 2025. gada ir atcelts 8.1 LLVS standarts, kas paredz 4% no aramzemes atvēlēt ar ražošanu nesaistītām platībām un ainavu elementiem. Tā vietā dalībvalstīm obligāti ir jāievieš ekoshēma par aramzemes platību, kuru atvēlē ar ražošanu nesaistītām platībām un ainavu elementiem (t.i., tā paliek lauksaimnieku izvēle, vai pretendēt uz šādu atbalstu).
10.09.2024. valdībā pieņemts ZM sagatavotais rīkojumu par Lauksaimniecības datu centra (LDC) darbības pārtraukšanu, līdzšinējo LDC funkciju izpildi no 2025. gada 1. janvāra deleģējot LAD. Šāds lēmums pieņemts, lai izveidotu vienotu sistēmu, ieviešot vienkāršotu un elastīgu lauksaimniecības nozares uzraudzību un vienlaikus samazinātu valsts pārvaldes funkciju sadrumstalotību un pārklāšanos.
Ar 2024. gada 1. janvāri stājās spēkā MK noteikumu par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos grozījumu prasība, kas paredz, ka arī iekšējo ūdeņu zvejniekiem nozveja ir jāreģistrē valsts informācijas sistēmā “Latvijas Zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma” (LZIKIS). Šī prasība likvidē nepieciešamību pēc papīra zvejas žurnāliem un veicina ātrāku informācijas apriti.
Samazināts administratīvais slogs meža apsaimniekošanas jomā – darba aizsardzības prasībām mežsaimniecībā veikti grozījumi MK 02.05.2012. noteikumos Nr. 310 “Darba aizsardzības prasības mežsaimniecībā”.
Veikti grozījumi MK 22.07.2014. noteikumos Nr. 421 “Medību noteikumi”, īstenojot e-pakalpojumu attīstību un atvieglojot administratīvo slogu – ieviešot digitālu informācijas apriti medību jomā.
Paplašinot mobilās aplikācijas “Mednis” lietošanas iespējas, mednieki var operatīvi iesniegt informāciju par nomedītajiem medījamiem dzīvniekiem. Tas ļāvis samazināt administratīvā slogu un atvieglot sadarbību ar iestādi.
2024. gadā Valsts meža dienests (VMD) kā prioritāru uzdevumu izvirzīja darba efektivitātes uzlabošanu, optimāli izmantojot finanšu un personāla resursus, kā rezultātā ir realizētas strukturālās izmaiņas iestādē. VMD ir izveidotas piecas virsmežniecības desmit virsmežniecību vietā un 26 mežniecības, kuru uzdevums ir nodrošināt dienestam deleģēto funkciju un uzdevumu izpildi reģionos, tai skaitā publiskās pārvaldes pakalpojumu sniegšanu klientiem.
12.01.2024. stājās spēkā VMD likuma grozījumi, kas nosaka, ka privātpersona iesniegumu administratīvā procesa ierosināšanai dienestā var iesniegt strukturētu datu veidā tiešsaistē Meža valsts reģistrā (MVR). Iesniegumam ir juridisks spēks arī tad, ja tajā nav rekvizīta “paraksts”. Tāpat noteikts, ka privātpersona, izmantojot MVR izveidotu tiešsaistes pakalpojumu, var pilnvarot citu personu iesniegt iesniegumu strukturētu datu veidā MVR un saņemt administratīvos aktus administratīvajā procesā. Grozījumi būtiski samazinās administratīvo slogu VMD klientiem pakalpojumu saņemšanā.
Mazajiem un vidējiem mājputnu olu un gaļas pārtikas uzņēmumiem, kas audzē un tur mājputnus pārtikas produktu iegūšanai nelielā apjomā un tos tieši piegādā galapatērētājiem, samazināta prasība veikt obligātos laboratoriskos izmeklējumus uz mikoplazmozi, putnu tīfu, pulorozi, salmonelozes ierosinātājiem Salmonella infantis, Salmonella hadar un Salmonella virchow, kā arī samazināts mājputnu tuberkulinizācijas biežums.
Zirgu dzimtas dzīvniekiem atcelta prasība veikt obligātos laboratoriskos izmeklējumus uz zirgu infekciozo anēmiju slimības uzraudzībā.
Veterināro zāļu tirdzniecības atļaujas turētājam atcelta prasība iesniegt veterināro zāļu marķējuma maketu PVD apstiprināšanai.
Lai samazinātu administratīvo slogu pārtikas ražošanas uzņēmumiem un veicinātu racionālu PVD cilvēkresursu izmantošanu, no 2024. gada 1. janvāra vairākās pārtikas ražošanas uzņēmumu grupās – dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzņēmumos, dzērienu ražošanas uzņēmumos, kā arī ražošanas uzņēmumos mājas apstākļos ir samazināts plānveida inspekciju biežums.
Lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem būtiski ir mazāk laika pavadīt atskaišu sagatavošanā un pārbaudēs, tāpēc ZM iestādes samazina veicamo pārbaužu skaitu, tās apvienojot vienotā pārbaudē, kad vienā pārbaudē kontrole tiek veikta par ZM dažādu iestāžu kompetencē esošajām jomām. Iespēju robežās pārbaudes tiks veiktas attālināti, izmantojot statistikas datus un tālizpētes metodes.
Ieviesti jauni e-pakalpojumi/digitālie risinājumi (Augu šķirnes licences līguma reģistrācija, Augu pasu saņemšana), kas atvieglo un paātrina pakalpojumu pieteikšanu. Tiek nodrošināts konsultatīvs atbalsts pakalpojumu saņēmējiem digitālu pakalpojumu pieteikšanā un izmantošanā. Pieaug klientu skaits, kuri izmanto digitālās iespējas.
Uzlabota datu apmaiņa un integrācija ZM resorā un citu iestāžu starpā, kā arī integrācija ar privātajām uzskaites sistēmām. Piemēram, sadarbības starp LAD un VAAD rezultātā samazinās iesniedzamo atskaišu apjoms, piemēram, bioloģiskajiem lauksaimniekiem nav jāiesniedz atskaites par saražoto sēklas materiālu. Savukārt elektroniski iesniedzot lauku notikumu uzskaiti par tiešo maksājumu un agrovides atbalstam pieteiktajiem laukiem, lauksaimniekam vairs nav papildus jāsniedz informācija Centrālās statistikas pārvaldei, piemēram, par izlietoto augu aizsardzības līdzekļu apjomu saimniecībā.
Klientiem nav jāiesniedz LAD atskaites vai informācija projektiem manuāli, jo LAD automātiski iegūst nepieciešamos datus no valsts un citu iestāžu datu bāzēm. Tas ne tikai atvieglo klientu darbu, bet arī paātrina informācijas apstrādi un samazina kļūdu iespējamību.
LAD tagad izgūst datus par lauksaimniekiem no citu iestāžu sistēmām (neprasot tos atkārtoti iesniegt klientiem), atcelts nosacījums par obligāto LIZ pārvaldības sistēmu izmantošanu, daļu no foto materiāliem, kas pierāda, kā norit saimniekošana, klientiem nav jāsūta LAD, bet jāglabā pie sevis, kā arī citas normas, lai mazinātu iesniedzamo dokumentu apjomu.
Lauksaimniecība
2024. gadā no ES fondiem Latvijas lauksaimniecības attīstībai izmaksāti 528,5 milj. eiro.
Valsts papildu atbalsts lauksaimniecībai 2024. gadā bija 67,6 milj. eiro.
Latvija ir viena no vadošajām valstīm, kas panāca, ka Eiropas Komisija (EK) atsauc savu jauno likumdošanas priekšlikumu par augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanu, kas paredzēja ievērojamus AAL lietošanas samazinājumus (neparedzot alternatīvas audzēšanas turpināšanai).
Arī pēc 2024. gada 31.decembra tiek saglabāts lauksaimniecības nozarei iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums, kas paredz, ka līdz 2029. gada 31. decembrim ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā neiekļaus saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.
Kopš 2023. gada nogales apgrozāmo līdzekļu aizdevuma programmai vairākkārt ir palielināts pieejamais finansējums kopumā par 10 milj. eiro, nodrošinot kopējo programmas finansējumu 42 milj. eiro un aizdevumu izsniegšanu ar īpaši samazinātu procentu likmi, sākot no 3,5 %.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2024. gadā tika nodoršināta iespēja izmaksāt lielāku avansu ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalstam (ISIP) un bioloģiskās lauksaimniecības maksājumam (BLA), kuru LAD sāka izmaksāt 16 .oktobrī.
ZM Briselē panāca iespēju sniegt lielāku valsts atbalstu ražojošajām lauku saimniecībām. 10. decembrī EK ievērojot ZM u.c. dalībvalstu prasīto, pieņēma lauksaimniecības de minimis regulas grozījumus, kas paredz lauksaimniekiem noteiktā valsts atbalsta individuālo summu, kuru piešķir trīs gadu periodā, palielināt no 25 000 eiro līdz 50 000 eiro, kā arī Latvijai regulā noteiktā maksimālā kopsumma trīs gados piešķirtajam valsts atbalstam ir palielināta no 20,2 miljoniem eiro līdz 38,45 miljoniem eiro.
2024. gadā finansējums lauksaimniekiem apdrošināšanai bija 15,7 milj. eiro, kas ir par 31% vairāk nekā 2023. gadā (10,8 milj. eiro).
Paplašinātas Tehnikas un iekārtu kataloga lietošanas iespējas: tagad katalogā klientiem pieejama iegādēm arī lietotā tehnika.
Rosināti grozījumi ES Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskajā plānā pārskatīt atbalsta likmes bioloģiskajām lauku saimniecībām, lai stimulētu lauksaimniekus ieviest videi draudzīgu saimniekošanu un bioloģisko produktu ražošanu, kā arī pārskatītas atbalsta likmes meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai un uzturēšanai.
Lai informētu lauksaimniekus par galvenajām izmaiņām tiešajos maksājumos 2024. un 2025.gadā, ZM 2024. gada rudenī Latvijas lauku apvidos organizēja 11 reģionālos seminārus.
Pārtika
Lai uzlabotu pārtikas pircēju informētību par iegādājamo produktu izcelsmes valsti, valdība 13.08.2024. pieņēma ZM izstrādātos noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā pārtikas tirdzniecības vietās jāizvieto norāde par valsti, kurā ražots pārtikas produkts. Šādu norāžu mērķis ir vairot patērētāju informētību, ļaujot tiem izdarīt personīgajās vērtībās un prioritātēs balstītus lēmumus. Pārtikas produktu izcelsme ir īpaši svarīga pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kurā liela daļa Latvijas sabiedrības nevēlas atbalstīt agresorvalstis, nepērkot tajās ražotos produktus, vai vēlas atbalstīt kādu citu valsti, piemēram, izvēloties mūsu valstī ražoto produkciju. Informācija par ražošanas valsti pēc tirgotāja izvēles būs jānorāda produkta cenu zīmē, pie produkta vai produktu grupas vai pie tirdzniecības vietas, ja visi tajā esošie produkti ražoti vienā valstī. Valsti, kurā ražots pārtikas produkts, varēs norādīt rakstveidā ar valsts nosaukumu vai tās karoga attēlu. Lai neizceltu agresorvalstu produktus, kuri ražoti Krievijā vai Baltkrievijā, valsti paredzēts norādīt tikai rakstveidā.
Saglabāta samazinātā PVN likme 12 % apmērā svaigiem augļiem, ogām, dārzeņiem.
Pēc ZM iniciatīvas turpinās darbs pie skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveides Latvijā, lai mainītu ēšanas paradumus skolās un lai skolēni ikdienā varētu saņemt sabalansētu, garšīgu un veselīgu maltīti, kas pagatavota primāri no vietējiem produktiem. Sagatavots un starpinstitūciju saskaņošanai nodots informatīvā ziņojuma projekts “Par skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidošanu Latvijā”.
ZM īstenotā ES atbalsta programma augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēm vairāku gadu laikā iemantojusi lielu popularitāti bērnu un jauniešu vidū. Atbalsta programmā 2023./2024. mācību gadā iesaistījās 1364 izglītības iestādes, no kurām augļus un dārzeņus izdalīja 1348 iestādes, bet pienu – 1258 iestādes. Šajās izglītības iestādēs bezmaksas augļus un dārzeņus – 703 tonnas – saņēma 270 633 audzēkņu (96% no mērķauditorijas), bet pienu – 1791 tonnu – saņēma 261 854 audzēkņu (93% no mērķauditorijas). Programmas īstenošana tiek sekmīgi turpināta arī 2024./2025. mācību gadā, saglabājot augstos bērnu/jauniešu un izglītības iestāžu iesaistes rādītājus.
Finansējums eksporta veicināšanai pārtikas ražotāju dalībai starptautiskajās izstādēs 2024. gadā tika palielināts par 32% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Kopējais finansējums 2024. gadā – 1,8 milj. eiro.
Izstrādāti MK 11.06.2024. noteikumi Nr. 357 “Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība par vētras radītajiem zaudējumiem augkopības nozarē 2023. gadā”, ar ko tika piešķirts valsts atbalsts 1,135 milj. eiro apmērā, lai augkopības nozarē mazinātu 2023. gada 7. augusta vētras radītos zaudējumus.
Izstrādāti MK 07.11.2023. noteikumi Nr. 641 “Eiropas Savienības ārkārtas atbalsta piešķiršanas noteikumi lauksaimniekiem augļu un ogu, piena un gaļas liellopu, aitu, kazu un zirgu audzēšanas nozarē”, ar ko tika piešķirts un līdz 2024. gada janvārim izmaksāts ES ārkārtas atbalsts 6,8 milj. eiro apmērā augļu un ogu saimniecībām, lai segtu ekonomiskos zaudējumus, kas radušies 2023. gada pavasara sala un salnu postījumu dēļ, un lopkopības saimniecībām (piena un gaļas liellopu, aitu, kazu un zirgu audzēšanas nozare), lai daļēji segtu lopbarības iegādes izmaksas.
ZM kopā ar nevalstiskajām organizācijām un PVD, pamatojoties uz “Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.-2028. gadam” 10.3.1.2 apakšpunktu ir izstrādājusi “Pārtikas ziedošanas vadlīnijas” – dokumentu, kas paredzēts kā palīgmateriāls pārtikas ziedotājiem lai saprastu, kas ir būtiskākais, kas jāņem vērā veicot pārtikas ziedošanu. Pārtikas ziedošanas vadlīnijas ir publicētas ZM mājas lapā.
PVD ir sācis pārtikas produktu ražotājvalstu norāžu kontroli pārtikas tirdzniecības vietās. Konstatējot neatbilstības, tiek piemērots “Konsultē vispirms” princips.
Lai padarītu pārtikas piegāžu jomu caurskatāmāku, ir sākta tiešsaistes platformu pārtikas piegādes kurjeru reģistrācija. Pirmajā reģistrācijas nedēļā PVD reģistrētas deviņas personas, kas sniedz šāda veida pakalpojumus.
Zivsaimniecība
2024. gadā zivsaimniecības attīstībai izmaksāts ES fondu finansējums – 38,5 miljoni eiro.
2024. gadā Zivju fonda atbalsts piešķirts 134 projektu īstenošanai 1 miljona eiro apmērā.
2024. gada beigās panākti labvēlīgāki nosacījumi zvejas iespējām Baltijas jūrā 2025. gadam. Latvijai aktīvi sadarbojoties BALTFISH platformas (Baltijas jūras piekrastes valstu reģionālā sadarbība) ietvaros, panākts nozvejas kvotu ievērojami mazāks samazinājums brētliņām un mencām, salīdzinot ar EK radikālo piedāvājumu, kas paredzēja brētliņu nozvejas kvotas samazinājumu par 4 2% un austrumu mencu piezvejas kvotas samazinājumu par 75 %. Rezultātā, salīdzinot ar EK sākotnējo priekšlikumu, Latvija ieguva lielākas kvotas mencām un brētliņām par 3194 tonnām.
Meža nozare
Latvijai kopā ar citām ES dalībvaltīm izdevās pārliecināt EK par Atmežošanas regulas ieviešanas atlikšanu par vienu gadu.
2024. gadā paplašināta VMD “Attālinātās ugunsgrēku atklāšanas un novērošanas sistēma”, kas uzstādīta uz 23 uguns novērošanas torņiem, pārraugot meža masīvus Rīgas reģionā, Ziemeļkurzemē un daļā Zemgales. Sistēmas galvenais mērķis ir pēc iespējas ātrāka un precīzāka ugunsgrēka vietas identificēšana, kas ļauj samazināt izdegušās mežu platības. Atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem torņos uzstādītās novērošanas kameras spēj identificēt sadūmojumu līdz pat 15 km attālumā.
Veterinārija un dzīvnieku labturība
Nodrošināta dzīvnieku īpašniekam radušos zaudējumu kompensēšana Āfrikas cūku mēra, govju enzootiskās leikozes un mājputnu salmonelozes gadījumos.
Stiprinot sabiedrības atbildību mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzības un labturības jomā, noteiktas prasības mājas (istabas) dzīvnieku atsavināšanai, kā arī prasības dzīvnieku patversmēm un viesnīcām, prasības mājas (istabas) dzīvnieku specializētajām tirdzniecības vietām, vispārīgās mājas (istabas) dzīvnieka labturības prasības.
Lai nodrošinātu mājas (istabas) dzīvnieku izsekojamību, pilnveidots tiesiskais regulējums attiecībā uz kaķu un mājas (istabas) sesku apzīmēšanu un reģistrāciju.
Lai mazinātu ēnu ekonomiku, ir noteiktas prasības informācijas norādīšanai, kas jāievēro dzīvnieka īpašniekam, ievietojot sludinājumus par mājas (istabas) dzīvnieku atsavināšanu.
Sniegti skaidrojumi sabiedrībai par normatīvo aktu prasībām, kas jāievēro ceļojot ar mājas (istabas) dzīvnieku.
Tirdzniecības ierobežošana ar agresorvalstīm
Sagatavots un apstiprināts Saeimā likumprojekts Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumam Latvijā un, ievērojot grozījumus “Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, izstrādāti 05.03.2024. MK noteikumi Nr. 158 “Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem”, nosakot produktus, uz kuriem attiecas ievešanas (importēšanas) aizliegums. Savukārt tranzīta ierobežošana ES iekšējā tirgū saskaņā ar ES regulējumu nav iespējama, jo nepieciešams rūpēties par pārtikas nodrošinājumu ārpus ES.
Sākotnēji Latvijas ierosināts, virzīts un noslēgumā ES līmenī panākts ierobežojums – ievērojami paaugstināti importa tarifi Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes noteiktiem lauksaimniecības produktu importam ES. Turpinās darbs pie tā, lai noteiktu paaugstinātus ES ievedmuitas tarifus plašākam Krievijas un Baltkrievijas produktu klāstam, lai no šīm valstīm ierobežotu produktu importu ES.
Pastiprinātas Krievijas un Baltkrievijas kravu kontroles – sākot ar 2024. gada 24. februāri veiktas pastiprinātās kontroles, tostarp identitātes un fiziskās oficiālās kontroles un uzraudzības darbības ar paraugu ņemšanu laboratoriskiem izmeklējumiem noteiktu preču grupu produktiem vismaz 10 % līmenī ar izcelsmi no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī vismaz 5% līmenī no pārējām trešajām valstīm ievestajiem sūtījumiem, lai novērstu vai ierobežotu riskus cilvēku un dzīvnieku veselībai, kā arī jebkādu informāciju, kas norāda uz iespējamību, ka patērētāji varētu tikt maldināti, jo īpaši attiecībā uz pārtikas veidu, identitāti, īpašībām, sastāvu, daudzumu, derīgumu, izcelsmes valsti vai izcelšanās vietu, izgatavošanas vai ražošanas metodi.
ZM iesniedza apstiprināšanai valdībā grozījumus MK noteikumos, lai noteiktu maksu par PVD veikto importa sūtījumu pastiprinātu kontroli vai papildu kontroli, kad ir aizdomas par neatbilstību, kā arī paredzot, ka minētās kontroles gadījumā par sūtījumu atbildīgais operators maksā par laboratoriskajiem izmeklējumiem. Pastiprinātas kontroles gadījumā maksājums par PVD kontroli atkarībā no transportlīdzekļa veida un konkrētās kravas apjoma sadārdzinās par 142%-280% pārtikas sūtījumiem un par 247%-549% dzīvnieku barības sūtījumiem (neskaitot maksu par laboratoriskajiem izmeklējumiem).
MK 13.02.2024. apstiprināja ZM sagatavotos grozījumu PVD cenrādī, lai noteiktu samaksu par ES no trešajām valstīm ievesto sūtījumu (kravu) pastiprinātu robežkontroli, tostarp arī pastiprināti pārbaudot sūtījumu izcelsmi (īpaši uzmanību pievēršot kravām no Krievijas un Baltkrievijas). Maksu par pastiprinātu oficiālo kontroli vai papildu kontroli, kad ir aizdomas par neatbilstību, piemēros papildus noteiktajai maksai par standarta robežkontroles veikšanu.
Panāktas stingrākas prasības suņu un kaķu ievešanai no Krievijas un Baltkrievijas – PVD uz ES ārējās robežas veicis mīļdzīvnieku (suņu un kaķu komerciālo sūtījumu) pastiprinātas robežkontroles, tostarp noņemot dzīvnieku asins paraugus izmeklējumam uz antivielām pret trakumsērgas vakcīnas vīrusu, lai pārliecinātos, vai dzīvnieki patiešām ir vakcinēti. No šī gada 16. septembra, ieceļojot ES no Krievijas un Baltkrievijas ar suni, kaķi vai mājas sesku nekomerciālā nolūkā, ir noteikta papildus prasība – lolojumdzīvniekiem pirms ievešanas ES teritorijā jāveic trakumsērgas antivielu titrēšanas tests.
2024. gadā VMD pastiprināti pievēra uzmanību importam no Krievijas un Baltkrievijas u.c. trešajām valstīm, caur kurām Krievijas un Baltkrievijas koksne vai koksnes produkti tiek nelikumīgi importēti. Jebkādas Krievijā un Baltkrievijā iegūtas koksnes nonākšana ES tirgū nozīmē ES Kokmateriālu regulas pārkāpumu. VMD ir gan izteicis brīdinājumus, pēc kuriem imports ir pārtraukts, gan piemērojis administratīvos sodus.
