Vispirms, EK secina (2024 Country Report – Latvia. Brussels, 19.6.2024, SWD(2024) 614 final), ka Latvijas valdība veselības aprūpi finansē nepietiekami, tādējādi ierobežojot iedzīvotāju piekļuvi kvalitatīvai un savlaicīgai palīdzībai. Latvijas valdības izdevumi veselības aprūpei ir vieni no zemākajiem ES. Neadekvāti zems finansējums rada garas rindas pēc pakalpojumiem.
Otrkārt, valdības finansējums veselības aprūpei kā daļa no iekšzemes kopprodukta (IKP) ziņojumā ir novērtēts kā stagnējošs. Tas nozīmē, ka, lai arī eiro izteiksmē nozares budžets kļūst lielāks, procentos no IKP tas būtiski nepieaug. Patlaban Latvijas valdības finansējums veselības aprūpei (4,1% no IKP) ievērojami atpaliek ne tikai no vidējā ES rādītāja (7,7% no IKP), bet arī no Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam paredzētajiem 6% no IKP.
Treškārt, par nozīmīgu šķērsli veselības aprūpes nodrošināšanai ir atzīts pastāvīgais cilvēkrersursu trūkums nozarē. Ārstu skaita attiecība pret valsts iedzīvotāju skaitu Latvijā ir zem vidējā ES rādītāja, kamēr attiecībā uz māsām šis rādītājs ir viens no zemākajiem ES. Galvenais cēlonis tam ir zemā darba samaksa, kas traucē gan piesaistīt, gan noturēt darbiniekus veselības aprūpes valsts sektorā.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris pēc iepazīšanās ar EK ziņojumu un rekomendācijām Latvijai secina: “Ne jau velti EK mums nepārprotami norāda, cik svarīgi no sabiedrības drošības viedokļa ir stiprināt valsts veselības aprūpi. Nozares badināšanas dēļ Latvija katru gadu zaudē tūkstošiem dzīvību, kuras varētu izglābt, ja valsts finansējums nozarei būtu adekvāts, ja mediķi valsts sektorā būtu pietiekamā skaitā. Skaidri un gaiši: runa ir par mūsu dzīvības glābšanu!”
