Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju iecerētās reformas paredz, ka izdienas pensijas minimālais apmērs tiek samazināts no 65% līdz 45% no vidējās mēneša darba samaksas, pensijas maksimālā apmēra samazināšanu no 80% līdz 70%, izdienas stāža prasības paaugstināšanu no 20 uz 25 gadiem, kā arī paredz citas izmaiņas pensiju aprēķina formulās.
Šāds priekšlikums skar dienestu, kura darbinieki ikdienā strādā paaugstināta riska apstākļos, nereti pakļaujot savu veselību un dzīvību briesmām, pildot augstas atbildības un intensitātes uzdevumus. Šobrīd NMPD darbinieki ik dienu nodrošina sabiedrības drošību un dzīvības glābšanu, taču valsts plāno viņiem “atlīdzināt” ar mazāku pensiju un ilgāku darba mūžu.
LVSADA aicina Valsts kanceleju sniegt skaidras atbildes uz jautājumiem, kas kļūst īpaši aktuāli saistībā ar 2025. gada 31. jūlijā plānoto Valsts kancelejas organizēto semināru par izdienas pensiju sistēmas reformu:
- Kā tiek pamatots būtiskais NMPD darbinieku pensijas samazinājums profesijas darbiniekiem, kuri strādā paaugstināta riska apstākļos, apdraudot savu veselību un dzīvību?
- Vai ieguvums valsts budžetā ir tik būtisks, lai to pretstatītu sabiedrības veselības un dzīvības aizsardzībai?
- Kā tiks risināts motivācijas kritums un personāla aizplūšana no NMPD, ja profesionāļiem tiek piedāvāts strādāt ilgāk un saņemt mazāk?
- Kādēļ NMPD darbiniekiem tiek plānots būtisks izdienas pensiju samazinājums, kamēr citām profesijām, piemēram, tiesnešiem – tiek saglabātas alternatīvas garantijas, piemēram, speciālās pensijas, tādējādi nodrošinot kompensējošu atbalstu reformas negatīvās ietekmes mazināšanai?
- Kādu argumentāciju Valsts kanceleja piedāvā attiecībā uz šādu pasākumu “taisnīgumu” un “fiskālo efektu”, ja tas notiek uz NMPD darbinieku rēķina, uz tiem, kuri ir daļa no valsts civilās aizsardzības un nacionālās drošības sistēmas?
- Vai Valsts kanceleja plāno rosināt pārskatīt reformas projektu, ņemot vērā tā iespējamo graujošo ietekmi uz veselības aprūpes nepārtrauktību, kadru noturību un valsts drošību?
Nesen, 11. aprīlī, Veselības ministrija rīkoja starptautisku konferenci, kurā tika uzsvērti riski, ko veselības aprūpes darbinieku trūkums rada valsts nākotnei, stabilitātei un noturībai. Neskatoties uz šo brīdinājumu, ne šogad, ne 2026. gadā valsts neplāno palielināt darba samaksu veselības nozarē, lai arī tās konkurētspēja tautsaimniecībā jau atkāpusies līdz 2020. gada līmenim.
LVSADA aicina arī nopietni izvērtēt jautājumu plašākā kontekstā – vai veselības aprūpei Latvijā tiek piešķirta tai pienākošās nozīmes kā valsts aizsardzības garantam? Ne velti šī gada 3. jūlijā Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē vienprātīgi tika atzīts, ka Veselības ministrijas pamatfunkciju nodrošināšanai 2026. gadā ir nepieciešams būtisks papildu finansējums.
LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa norāda, ka nav pieļaujami, ka veselības aprūpes darbinieki, kuru darbs ir viens no valsts pastāvēšanas priekšnoteikumiem, kļūst par taupības politikas upuriem. Šāda attieksme ir bīstama!
