Aizvadīta protesta akcija “Viena stunda bez sabiedriskā transporta”

Akcijā nepiedalījās AS “CATA”, kas nesaskaras ar finansiālām grūtībām, jo, pamatojoties uz finansiāli izdevīgiem īstermiņa tiešā piešķīruma līgumiem, pārvadājumus izpilda lotē “Cēsis” un “Sigulda, Limbaži”, un SIA “Sabiedriskais autobuss”, kā zaudējumus, iespējams, nosedz indeksācija no 01.08.2025.

Kopā protesta akcijas laikā ar kavējumu tika izpildīti 112 reisi, 51 reiss atcelts.

Pateicamies pasažieriem par sapratni, atsaucību un uzmundrinājuma vārdiem! Jūsu atbalsts apliecina, ka pasažieri izprot un atbalsta pārvadātāju centienus nodrošināt pasažieru pārvadājumu ilgtspēju.

Lai gan centāmies iespēju robežās informēt sabiedrību par akcijas norisi, tomēr secinājām, ka bija pasažieri, kurus nebija sasniegusi informācija. Tāpēc tiem pasažieriem, kuriem nācās pārplānot dienas pirmo daļu, jo īpaši atvainojamies par sagādātajām neērtībām, ceram, ka, neskatoties uz negaidītajām pārmaiņām, diena bija izdevusies laba.

Joprojām nepamet jautājums – kāpēc pārvadātāji rīkoja akciju?

Atbilde vienā teikumā – nepietiekamais finansējums draud novest pārvadātājus līdz maksātnespējai un sabiedriskā transporta pakalpojumu pārtraukumiem reģionos.

Kāpēc pietrūkst finansējuma?

Atbilstoši Sabiedriskā transporta attīstības koncepcijai 2021.–2030. maršrutu tīkls tika sadalīts 16 lotēs (daļās). Periodā no 2019. gada līdz 2025. gadam VSIA “Autotransporta direkcija” (ATD) organizēto piecu iepirkumu rezultātā tika noslēgti ilgtermiņa līgumi 14 lotēs. Divās lotēs “Cēsis” un “Sigulda, Limbaži” joprojām nav noslēgti ilgtermiņa līgumi, kuros pakalpojumu sniegšana par būtiski augstākām pakalpojuma cenām gadiem ilgi tiek veikta uz tiešā piešķīruma pamata.

Pārvadātāji, sagatavojot finanšu piedāvājumus dalībai iepirkumos periodā no 2019. līdz 2021. gadam, balstījās uz Latvijas Bankas oficiālajām prognozēm. Atbilstoši prognozēm ekonomiskā situācija tika novērtēta kā stabila, inflācijas prognoze 2–3 % gadā, vidējais darba samaksas pieaugums gadā 5–6 % robežās. EURIBOR likmes pēdējo piecu gadu laikā pirms piedāvājumu iesniegšanas – negatīvas vai tuvu nullei. Periodā pirms piedāvājumu iesniegšanas degvielas litra cena nepārsniedza 1,28 EUR, atsevišķos periodos samazinoties līdz 0,94 EUR/l. Finanšu piedāvājumos tika iecenoti vispārpieņemtie komercdarības riski (5–10 %).   

Pārvadātājiem nebija ekonomisks pamats piedāvājumos ievērtēt ārkārtas apstākļu riskus, jo tie būtiski sadārdzinātu piedāvājumus un nepamatoti palielinātu valstij nepieciešamo budžeta līdzekļu apmēru pastāvīgi visā desmit gadu periodā, ne tikai kādā potenciāli iespējamā ārkārtas situāciju periodā. Neparedzamu ārkārtas apstākļu ietekmē radušos izmaksu pieauguma kompensēšanai Publisko iepirkumu likumā ir iestrādāts mehānisms, kuru iespējams piemērot, ja līguma izpildes ietvaros rodas šādi ārkārtas apstākļi. Ja visos publiskajos iepirkumos pretendenti iecenos ārkārtas apstākļu iestāšanās risku, tad valsts būs spiesta būtiski pārmaksāt katrā iepirkumā, tādējādi neefektīvi izlietojot valsts budžeta līdzekļus.

Pārvadātājiem, tāpat kā jebkuram iepirkuma dalībniekam, ir jāizvērtē un piedāvājumā jāiekļauj biznesa riski. Ārkārtas apstākļu risku vadība ir pasūtītāja atbildība.

Ja Latvijas Bankas prognozes būtu piepildījušās – līgumi būtu izpildāmi.

2022. gada 24. februārī Krievija uzsāka plaša mēroga militāru agresiju pret Ukrainu, kas izraisīja visaptverošu politisko, ekonomisko un drošības krīzi Eiropā.

Krievijas uzsāktā karadarbība Ukrainā un tās izraisītais inflācijas un energoresursu cenu pieaugums bija pilnīgi neparedzams un ārpus uzņēmēju kontroles.

Izmaksu pieauguma apmērs (piemērs par 2019. un 2021. gadā veikto iepirkumu, kura rezultātā noslēgti visvairāk iepirkumu līgumi)

Katras izmaksu pozīcijas faktiskie pieaugumi būtiski pārsnieguši Latvijas Bankas un nozares prognozes, kas pierāda, ka situācija nebija prognozējama un atbilst ārkārtējiem apstākļiem. Ārkārtas apstākļi ir izraisījuši tādu situāciju, ka līgumos noteiktā cena par vidēji 20–25 % pārsniedz pakalpojumu pašizmaksu.

Tā vietā, lai iedziļinātos patiesajos pārvadājumu izmaksu pieauguma iemeslos un meklētu risinājumu, ATD mēģina atrast veidus, kā sodīt un ietekmēt pārvadātājus.

Pārvadātāju kopējais iespējamais zaudējumu apmērs 2025. gadā varētu būt ne mazāks kā 6,95 milj. euro. Prognoze atbilstoši šī brīža cenām pie nosacījuma, ka otrajā pusgadā nav būtiskas svārstības galvenajos izmaksu posteņos (degviela, darba samaksa, EURIBOR u.t.t.).                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                    Pārvadātāji šobrīd piemaksā par katru nobraukto kilometru, lai, piemēram, skolēns nokļūtu izglītības iestādē, pensionārs – ārstniecības iestādē, bet darbinieks – savā darba vietā.

Ja nebūs tūlītējs risinājums, būs negatīvas un neatgriezeniskas sekas

Uzņēmumu maksātspējas pasliktināšanās, kas tuvākajā laikā var novest pie uzņēmumu maksātnespējas.

Regulāri neizpildīti reisi – pārvadātāji jau šobrīd atsevišķos reģionos nespēj izpildīt visus reisus, galvenokārt saistībā ar ierobežotām iespējām piesaistīt autobusu vadītājus nepietiekamā finansējuma dēļ. Neizpildīto reisu skaits tuvākajā laikā būtiski pieaugs visos Latvijas reģionos autobusu vadītāju trūkuma dēļ.

Būtisks nākotnes izmaksu pieaugums – 2024. gadā pēdējā ATD rīkotajā atklātā konkursā “Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā”, identifikācijas Nr. AD2024/4, maršrutu tīkla daļā “Cēsis” un maršrutu tīkla daļā “Sigulda, Limbaži” saņemti trīs piedāvājumi katrā daļā. Maršrutu tīkla daļā “Cēsis” piedāvātā līgumcena ir robežās no 1,44 līdz 1,50 EUR/km, bet maršrutu tīkla daļā “Sigulda, Limbaži” robežās no 1,26 līdz 1,41 EUR/km. Minētajā iepirkumā noteiktās kvalitātes prasības (autobusu vidējais vecums, aprīkojums personu ar funkcionāliem traucējumiem pārvadāšanai un atvieglotai iekļūšanai, velosipēdu turētāji u.t.t.) ir būtiski zemākas, bet piedāvātā cena vidēji par 25–30 % augstāka, salīdzinot ar ilgtermiņa līgumos noteikto cenu pārvadātājiem. Atklāta konkursa, ID Nr. AD2024/4, ietvaros piedāvātās cenas atspoguļo reāli sagaidāmo izmaksu apmēru un ir noteiktas objektīvi un atbilstoši tirgus situācijai (atbilstoši tehnisko un personāla resursu pieejamībai, degvielas cenas un nepieciešamo finanšu līdzekļu piesaistes tendencēm). Ilgtermiņa līgumos noteiktā vidējā desmit gadu līgumcena ir 1,11 EUR/km. Pirmajā četru gadu periodā vēl zemāka. Nepārskatot cenas šī brīža pakalpojumu sniedzējiem, valsts jau tuvākajā laikā jaunajiem pārvadātājiem, kuri maksātnespējas gadījumā aizstās esošos pārvadātājus, maksās par vismaz 20–25 % vairāk nekā esošajiem pārvadātājiem.

Ko lūdz pārvadātāji?

Pārvadātāji lūdz kompensēt zaudējumus, kas radušies ilgtermiņa līgumu dēļ ārkārtas apstākļu ietekmē laikā no 2022. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 31. augustam. Prasītā kompensācija 10 % apmērā no ilgtermiņa līgumos noteiktās pakalpojuma cenas sedz tikai to faktisko izmaksu daļu, kas pārsniedz piedāvājumos prognozēto izmaksu pieaugumu. Tiek lūgts kompensēt tikai to sadārdzinājumu, kuru nebija iespējams paredzēt ne pārvadātājiem, ne pasūtītājam, pat ne Latvijas Bankas ekspertiem.

Pasažieru pārvadātāji lūdz palielināt līgumcenu vismaz 10 % apmērā no 1. septembra, veicot atbilstošus grozījumus līgumos. 10 % palielinājums nenosedz faktisko pašizmaksu, bet vismaz samazina zaudējumu apmēru, paverot iespēju turpināt sniegt pakalpojumu.

Pēdējo gadu laikā valsts ir sniegusi finansiālu atbalstu dažādu satricinājumu gadījumā gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem (atbalsts energoresursu krīzes seku mazināšanai, atbalsts hipotekāro maksājumu veikšanai kredītņēmējiem, vairākkārtējs atbalsts lauksaimniekiem smagu dabas katastrofu vai meteoroloģiskie apstākļu ietekmes mazināšanai). Šobrīd nepieciešams atbalsts arī pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem.

Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēji pilnībā izprot valsts prioritāti – piešķirt papildu finansējumu drošības stiprināšanai. Tomēr vienlaikus vēlamies uzsvērt, ka arī sabiedriskais transports ir daļa no valsts drošības infrastruktūras – tas nodrošina iedzīvotāju mobilitāti krīzes brīžos, piekļuvi pakalpojumiem un reģionu noturību. Tāpēc sabiedriskā transporta nodrošināšana jāuztver kā paralēla prioritāte valsts drošībai.

Mēs apzināmies, ka mūsu pienākums ir nodrošināt pakalpojumu iedzīvotājiem, un darām visu iespējamo, lai to turpinātu. Taču, lai pievērstu uzmanību krīzes nopietnībai, pārvadātāji rīkoja protesta akciju 16. septembrī, uz vienu stundu pārtraucot pakalpojumu sniegšanu. Bet vai mūs sadzirdēja?