Kopš 2016. gada sākuma kopējais bērnu1 skaits palielinājies par 4 tūkstošiem jeb 1,1 %, bet īpatsvars – par 1,1 procentpunktu (2016. gadā 352 tūkstoši jeb 17,9 % bērnu). Bērnu īpatsvara palielināšanos veicināja nelielais dzimstības pieaugums 2013.–2016. gadā, tomēr vecuma grupā 0–9 gadi bērnu skaits samazinās. Salīdzinot ar 2016. gada sākumu, tas samazinājies par 14 tūkstošiem jeb 6,8 %.
2024. gada sākumā no visiem bērniem 96,3 % bija Latvijas pilsoņi, 0,5 % – Latvijas nepilsoņi un 3,2 % – citu valstu pilsoņi. Pēc etniskās piederības 70,0 % bērnu bija latvieši, 12,7 % – krievi, 2,1 % – ukraiņi, 0,6 % – poļi, 0,5 % – baltkrievi un 14,1 % bērnu bija cita etniskā piederība. Bērnu skaitā 94,7 % bērnu dzimuši Latvijā, kam seko 2,0 % bērnu, kuri dzimuši Ukrainā, 1,3 % – Apvienotajā Karalistē, 0,3 % – Īrijā un Krievijā.
Visvairāk bērnu Mārupes, vismazāk – Krāslavas novadā
Šī gada sākumā vislielākais bērnu īpatsvars bija Rīgas reģionā (19,6 %), bet vismazākais – Latgalē (16,5 %). Novados bērnu īpatsvars svārstījās no 13,5 % Krāslavas novadā līdz 30,5 % Mārupes novadā.
Skatīt OSP datubāzē https://geo.stat.gov.lv/stage2/#
Samazinājies bērnu īpatsvars emigrantu skaitā
2023. gadā no Latvijas emigrēja 2,2 tūkstoši bērnu, kas bija 13,5 % no kopējā emigrējušo iedzīvotāju skaita (2022. gadā – 22,6 %). Savukārt imigrēja 2,1 tūkstotis bērnu, veidojot 11,4 % no kopējā iebraukušo iedzīvotāju skaita (2022. gadā – 13,2 %, kad pieaugumu imigrācijā veidoja Ukrainas valstpiederīgie).
2024. gada sākumā Latvijā dzīvoja 7,1 tūkstotis jeb gandrīz 2 % nepilngadīgu Ukrainas valstpiederīgo, kuri bija devušies bēgļu gaitās. 2,2 tūkstoši bija bērni pirmsskolas vecumā (0–6 gadi) un 4,9 tūkstoši bērnu – skolas vecumā (7–17 gadi).
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Fizisko personu reģistra dati
Papildu informācija pieejama datu krājumā “Bērni Latvijā, 2024”.
Statistisko datu krājumā „Bērni Latvijā” apkopota informācija par bērnu dzimstību, mirstību, vecumsastāvu, veselības stāvokli, vardarbību pret bērniem, sociālo aizsardzību, izglītošanu, informācijas tehnoloģiju lietošanu un tūrismu.
Izdevumā publicēti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Nacionālā veselības dienesta, Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra, Slimību profilakses un kontroles centra, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Labklājības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Tiesu administrācijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Eurostat un citu institūciju dati.
Krājumā iekļauti CSP regulāri veikto darbaspēka apsekojuma, „Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem” (EU-SILC) apsekojuma, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju apsekojuma dati un iedzīvotāju apsekojuma dati par atpūtas un darījumu braucieniem.
Metodoloģiskā informācija
1 Bērns – persona līdz 17 gadu vecumam (ieskaitot).
