DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
03. jūlijā, 2024
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika
1
1

Kā padarīt koplīgumu iekārojamu gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem?

Publicitātes attēls

Ekonomiski attīstītās valstīs, it īpaši Skandināvijā, koplīgums ir plaši izplatīts instruments darba tiesisko attiecību regulēšanā, kamēr Latvijā redzam lejupejošas iezīmes tā izmantošanā. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotā pasākumā sarunu festivālā LAMPA sestdien, 6.jūlijā no pl.12.30 – 14.00, analizēsim iemeslus, kāpēc Latvijā koplīgumi netiek slēgti un kādi uzlabojumi būtu nepieciešami sociālajā dialogā, lai veicinātu koplīgumu slēgšanu un tādējādi uzlabotu darba devēju un darba ņēmēju savstarpējo uzticēšanos.

“Sabalansēts un juridiski pamatots koplīgums var būt ceļš uz labbūtību, stabilitāti un ilgtspēju darba tiesiskajās attiecībās, kā arī tam ir potenciāls veicināt valsts tautsaimniecības konkurētspēju. Šis ir viens no potenciāliem kvalitatīva sociālā dialoga praktiskajiem ieguvumiem. Kāpēc Eiropā šo instrumentu izmanto, bet Latvijā tas nav kļuvis par normu darba devēju un darba ņēmēju attiecībās? Par to diskutēsim un arī izglītosim klausītājus pieredzējušu ekspertu debatē LAMPĀ,” pauž LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

ES direktīva "Par minimālo darba algu" paredz palielināt koplīgumu pārklājumu ES valstīs, tajā skaitā Latvijā līdz 80% procentiem. Saskaņā ar 2018. gada ziņojumu, koplīgumu izplatība Latvijā ir 9,2 % nodarbināto no kopējā nodarbināto skaita. OECD statistikas dati par 2018. gadu ir 27,1 % ar tendenci samazināties. Kāpēc Latvijā koplīgumu skaits ir salīdzinoši neliels un kā veicināt tā dabisku pieaugumu? Galu galā - kas vispār ir koplīgums? Kāda no tā ir jēga darba devējam? Kāds labums darba ņēmējam?

"Lai koplīgums nestu vēlamos augļus, ir nepieciešama ne tikai darba devēju un darbinieku iesaistīšanās, bet arī valsts aktīva loma kā koplīguma trešajai pusei, lai nodrošinātu stabilu un konkurētspējīgu ekonomisko vidi un veicinātu sociālekonomisko interešu līdzsvarošanu," uzskata LDDK padomes loceklis, Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Edijs Kupčs.

Centrālās statistikas pārvaldes dati par koplīgumu izplatību Latvijā neatklāj koplīgumu kopējo skaitu - pārvaldes rīcībā ir tikai dati par darbinieku skaita sadalījumu pa darbības veidiem pēc koplīguma veidiem, kas tiek iegūti no darba samaksas struktūras apsekojuma, kas notiek 1 reizi 4 gados.

Lai arī Latvijā nav vienota koplīgumu reģistra, kas atklātu precīzus datus par koplīgumu skaitu, redzams, ka esam tālu no ES direktīvā noteiktajiem 80%.

K.Gorkša moderētā izglītojošā debatē ar savu pieredzi un ekspertīzi dalīsies: LDDK padomes loceklis un Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Edijs Kupčs; Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece, zvērināta advokāte Gita Oškāja; AS “Liepājas autobusu parks” valdes priekšsēdētāja Anna Valtere; Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO prezidente Irēna Liepiņa; Sertificētu mediatoru padomes locekle, sertificēta mediatore Inese Briķena.

LDDK divu dienu programma sarunu festivālā LAMPA ir iespējama, pateicoties LDDK biedriem: mūsu lieldraugiem - AS “Laflora” un AS “CleanR Grupa”; sarunu pasākumu atbalstītājiem - SIA “Karavela”, SIA “STIGA RM”, AS “Balticovo”, AS “SEB banka” un “RIMI Latvia”, kā arī sadarbības partneriem: Latvijas Bankai un domnīcai “LaSER”.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI