“Viens no valsts pārvaldes institūciju izaicinājumiem šobrīd ir datu digitalizācija un šo datu sistēmu savstarpēja “sadarbība”. Neatkarīgi no institucionālā ietvara katrai iestādei, sadarbībai un informācijas apmaiņai starp iestādēm jābūt sistemātiski strukturētai un automatizētai, iestādēm savstarpēji darbojoties kā “acīm un ausīm”,” ir pārliecināta Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektora vietniece stratēģiskās attīstības un kontroles jautājumos Laura Anteina. Viņasprāt, būtu jāizveido sistemātiski datu apmaiņas, arī brīdināšanas, mehānismi, lai novērstu un mazinātu riskus kā kļūdainā datu ievadē, tā ātrā un efektīvā vides prasību neatbilstību atklāšanā.
Par to, kā digitālie risinājumi var mazināt birokrātiju, dubulti veicamas darbības un digitālos atkritumus, Latvijas un Igaunijas eksperti dalīsies pieredzē LDDK rīkotajā bezmaksas vebinārā, kas notiks 28. novembrī. Vebinārā tiks runāts arī par to, ko varētu un vajadzētu optimizēt valsts pārvaldei, lai uzņēmumiem atvieglotu pārskatu iesniegšanu, tostarp ilgtspējas ziņošanas kontekstā.
Tā, piemēram, VVD patlaban notiek daudzu procesu automatizācija, lieku procesu identificēšana un atteikšanās no tiem, pilnveidojot dienesta sniegtos pakalpojumus. Tas iet roku rokā arī ar administratīvā sloga mazināšanu gan klientiem, gan VVD inspektoriem, kuri veic kontroli, un ekspertiem, kuri izsniedz dažāda veida atļauju dokumentus.
Kā piemēru LDDK vebināra eksperte min atkritumu pārvadājumu uzskaiti un plūsmu izsekojamības nodrošināšanu. Par to dati tiek ziņoti vairākās sistēmās, radot gan kļūdas datu ievadē, gan papildus administratīvo slogu kā uzņēmējiem, tā valsts iestādēm. Ar mērķi turpmāk novērst šīs papildu darbības un kļūdu rašanās iespējamību sākts darbs pie atkritumu pārvadājumu uzskaites valsts informācijas sistēmas transformācijas.
Kopumā novērojams, ka arvien vairāk piesārņojošās darbības veicēju pievērš uzmanību ilgtspējas un vides aizsardzības jautājumiem. No VVD veiktajām kontrolēm dabas resursu izmantošanā un pie piesārņojošo iekārtu operatoriem aptuveni 83% gadījumu pārbaudēs netiek atklāti nekādi pārkāpumi, kas liecina, ka vairākums ievēro valsts izvirzītās vides prasības.
Kaimiņvalstī Igaunijā e-pārvaldes sistēma balstās principā, ko var dēvēt par “tikai vienreiz” (only-once). Proti, ja viena valsts iestāde jau ir savākusi konkrētu informāciju, citas iestādes tai var piekļūt, izmantojot drošas datu apmaiņas sistēmas, piemēram, “X-Road”.
“Tas, ka ne iedzīvotājiem, ne uzņēmumiem nav jāiesniedz vienādi dati vairākām valsts iestādēm, būtiski mazina birokrātiju un ietaupa laiku,” saka “e-Estonia” digitālās transformācijas vēstniece Petra Holma. “Piemēram, elektroniskais Komercreģistrs ir integrēts ar citām valsts datubāzēm, tā nodrošinot nevainojamu atbilstību nodokļu, juridiskajām un finanšu atskaišu prasībām. Tādējādi nodokļu administrācija vai jebkura cita valsts iestāde var ātri iegūt tur reģistrēto informāciju par uzņēmumu.”
Viņa uzsver, ka šāda sistēma veicina ātru un lietotājiem draudzīgu sadarbību starp biznesu un valsts pārvaldi. Tāpat princips “tikai vienreiz” aizliedz datu dublēšanu, tādējādi samazinot digitālo atkritumu apjomu.
“Digitālie atkritumi, proti, jebkāds uzglabātais saturs un datnes, kas patiesībā mums nav nepieciešamas, ir tas, par ko ikdienā bieži neaizdomājamies. Taču virtuālo atkritumu radīšana un uzkrāšana rada reālu enerģijas patēriņu un CO2 izmešus. Katru dienu pasaulē tiek nosūtīti vairāki simti miljardi e-pastu un desmiti triljoni surogātpasta e-pastu. Katru gadu tas rada 20 miljonus tonnu CO2 izmešu, kas ir aptuveni trīs reizes lielāks apjoms nekā Latvijas gada CO2 emisijas! Pēc dažādiem avotiem, aptuveni 90% no visiem datiem vairs netiek izmantoti trīs mēnešus pēc to izveides vai saglabāšanas,” norāda VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) Korporatīvās komunikācijas vadītāja Vineta Sprugaine.
LVRTC, kas jau desmit gadus sniedz datu centru pakalpojumus un vairāk nekā 30 gadus nodrošina datu pārraides pakalpojumus, labi redz strauji pieaugošo datu apjomu un tā radīto ietekmi uz vidi. Veidojot jaunus datu centrus, gan LVRTC, gan citi pakalpojumu sniedzēji izvēlas videi arvien draudzīgākus un ilgtspējīgākus risinājumus, tomēr digitāli atkritumi veido īstu apburto loku cīņā par ilgtspējas mērķu sasniegšanu.
“Digitālie atkritumi fiziski nav sajūtami, taču problēma ir reāla – to radītā ietekme uz vidi ir izaicinājums, ko mēs varam pārvarēt, tikai vairojot sabiedrības izpratni un visi kopā veidojot jaunus paradumus gan privātajā, gan korporatīvajā saziņā un darījumu kārtošanā. Digitālās transformācijas rezultātā organizācijas savā darbā ievieš daudz un dažādas sistēmas, digitalizē klientu apkalpošanas un pakalpojumu piegādes procesus, bet, redzot, cik strauji pieaug digitālā satura un “klikšķu” skaits, ir laiks veikt savu digitālo paradumu inventarizāciju,” atzīst LDDK vebināra eksperte.
Lai veicinātu atbildīgu attieksmi pret digitālo infrastruktūru, LVRTC mudina iedzīvotājus un organizācijas īpašā interneta vietnē iepazīties ar informāciju par to, kas ir digitālie atkritumi, izvērtēt savu datu radīšanas paradumus un veidot datu dzēšanas rutīnu.
“Pirmajā brīdī varētu šķist, ka liekai birokrātijai un dokumentu “dzenāšanai” ir tikai attāla saistība ar ilgtspēju un videi draudzīgu saimniekošanu. Taču patiesībā liekās darbības ir izmērāmas, un tas ir ne tikai patērēts laiks, bet arī apkārtējās vides piesārņojums, kura varēja nebūt. Tāpēc aicinu domāt par to, kā arī Latvijas valsts pārvaldē datu apmaiņā iedzīvināt principu “tikai vienreiz”, kas būtu būtisks solis birokrātijas mazināšanā,” saka LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Šā un citu vebināru ierakstus iespējams noskatīties LDDK kontā vietnē “YouTube”. Vebināru cikls tiek organizēts Eiropas Komisijas projekta “Latvijas darba devēji zaļajai un digtālajai pārejai” (projekta ID: 101102266 (LDDK_GDT) ietvaros. Tā galvenais mērķis ir LDDK atbalsts ES sociālā dialoga rezultātu ieviešanai Latvijā un atbalsts nozarēm digitālās un zaļās pārejas un pielāgošanās procesiem. Šim projektam ir trīs galvenās aktivitātes: digitalizācijas ieviešana darba vidē, atbalsts nozarēm zaļajā pārveidē un komunikācija par ES sociālā dialoga rezultātiem. Plašāk ar projekta mērķiem un aktivitātēm var iepazīties šeit.
Projekts tiek īstenots no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 28. februārim. Tā asociētais partneris ir “BusinessEurope”.
Projektā īstenoto aktivitāšu ieguvēji būs LDDK biedri, 100 nozaru līderi – uzņēmumi, kas nodarbina vairāk nekā 50 darbiniekus – un 59 nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas, kas nodarbina 44% no visiem Latvijas darba ņēmējiem.
Paustie viedokļi un uzskati ir tikai un vienīgi autora(-u) viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokļus un uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem nevar uzņemties atbildību.
