Vēstule adresēta valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, ministru prezidentei Evikai Siliņai, izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai un ekonomikas ministram Viktoram Valainim. Vēstuli parakstījuši Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Industrijas attīstības konfederācija (LIAK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LETERA), Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF), Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija (LAĶĪFA), Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija (MASOC). Zemāk nosūtītās vēstules saturs.
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs valsts pārbaudes darbs, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Tajā pašā laikā IKZK 2024.gada 13. novembra sēdē IZM prezentētais viedoklis par nākotnes redzējumu valsts pārbaudes darbu sistēmas pilnveidei ir pretrunā ar šiem noteikumiem - tiek plānota vispār attiekšanās no obligātā centralizētā eksāmena fizikā, ķīmijā, bioloģijā un dabaszinātnēs.
Atgādinām, ka šo eksāmenu ieviešanai nav nepieciešamas izmaiņas Skola 2030 izstrādātajā mācību saturā. Visās vispārējās vidējās izglītības iestādēs fizikas, ķīmijas un bioloģijas apguve jau šobrīd ir obligāta. Eksāmens kalpo kā instruments, lai izmērītu valsts vidējās izglītības kvalitāti dabaszinātņu jomā. Šie dati palīdzēs skolotājiem, skolu vadītājiem un to dibinātājiem, izglītības politikas veidotājiem pieņemt lēmumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem un atbalstu, kā arī būs informācijas avots skolēniem un vecākiem par skolās piedāvātās izglītības kvalitāti dabaszinātņu jomā.
2022. gada nogalē LDDK, LTRK, LETERA, LAĶĪFA, LKF, MASOC, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Fizikas skolotāju asociācija, vēlāk pievienojoties arī Augstākās Izglītības padomei un Latvijas Zinātņu akadēmijai, vērsās ar aicinājumu pie valsts augstākajām amatpersonām, lai steidzami risinātu kritisko situāciju dabaszinātņu izglītības jomā, norādot, ka ar katru gadu samazinās to vispārizglītojošo skolu skaits, kurās jaunieši izvēlas kārtot centralizēto fizikas eksāmenu.
Pie tam pēc Eurostat datiem Latvijā dabaszinātņu studentu daudzums no studentu kopskaita ir zemākais Eiropas Savienībā. Tas, savukārt, atstāj negatīvas sekas gan iespējās Latvijā attīstīt zinātņietilpīgas tautsaimniecības nozares, gan iedzīvotāju spējā analizēt norises vidē un kritiski izvērtēt informāciju.
IKZK 2024.gada 13. novembra sēdē IZM prezentētais viedoklis par nākotnes redzējumu valsts pārbaudes darbu sistēmas pilnveidei, kas ir “padiskutēts” IZM, ir nekompetents un pat kaitniecisks Latvijas konkurētspējai nākotnē. Pilnveide, atsakoties no dabaszinātnes eksāmeniem, nerisina pamata problēmu – skolēniem nav zināšanu. Neiemācot dabaszinātņu pamatus skolā, nav ne mazāko cerību, ka šie jaunieši augstskolās spēs apgūt inženierzinātņu, informācijas tehnoloģiju un citas gan šobrīd, gan nākotnē nepieciešamās profesijas.
Jautājums par centralizēto eksāmenu nepieciešamību ir diskutēts 20 gadus un tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz, ka no 2025./26. mācību gada katram vidējās izglītības sertifikāta pretendentam būs jākārto vismaz viens no dabaszinātņu eksāmeniem – fizikā, ķīmijā vai bioloģijā vismaz optimālajā līmenī vai dabaszinātnēs vispārīgajā līmenī. Pamatskolas absolventiem no 2024./25. mācību gada obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes.
Šis lēmums kalpo gan kā skaidrs valsts apliecinājums izpratnei par dabaszinātņu nozīmīgumu valsts attīstībai, gan kā pamudinājums pašvaldībām nodrošināt iespēju skolēniem kvalitatīvi apgūt dabaszinātnes.
IZM virzītajam priekšlikumam vienīgais racionālais izskaidrojums ir IZM nespējas vai nekompetences atzīšana eksāmena organizēšanā. Mums ir sen zināma katastrofālā situācija ar skolēnu dabaszinātņu zināšanām valstī un skolu spēju tās kvalitatīvi nodrošināt. Problēmas risināšana, izliekoties, ka tā neeksistē, ierēdniecībā ir sena un pārbaudīta metode. Lieliski strādā īstermiņā, bet ir ar graujošām sekām Latvijas valstij nākotnē. Nodokļu ieņēmumus nerada Izglītības un zinātnes ministrijas amatpersonas un ierēdniecība, tos rada uzņēmēji, kas ir spējīgi radīt augstas pievienotas vērtības, starptautiski konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus.
Pieprasām izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai novērst ministrijas ierēdņu sabotāžu un izglītības sistēmas graušanu, un nodrošināt valdības lēmumu izpildi!
