Pēc diviem gadiem mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums negatīvs
Jūnijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem1 bija - 0,8, un, salīdzinot ar maiju, tas ir samazinājies par 1,7 procentpunktiem. Pēdējoreiz negatīvs uzņēmēju noskaņojums bija pirms diviem gadiem 2022. gada jūlijā un augustā. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs, izņemot automobiļu pārdošanu, kur pēc īslaicīga uzlabojuma aprīlī un maijā jūnijā konfidences rādītājs atkal ir negatīvs (- 7,8). Pārtikas mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar maiju, uzlabojies par 1,8 procentpunktiem, sasniedzot 17,4, degvielas mazumtirdzniecībā bez būtiskām izmaiņām (20,5), bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs samazinājies par 2,4 procentpunktiem, tomēr joprojām ir pozitīvs (4,1).
Pakalpojumu sektorā noskaņojums uzlabojas
Pakalpojumu sektorā jūnijā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 3,2, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar maiju, ir uzlabojies par 0,9 procentpunktiem. Optimistiskākie jūnijā pēc sezonāli nekoriģētiem datiem bija uzņēmēji iznomāšanā un ekspluatācijas līzingā (37,7), izmitināšanā (27,6), kā arī ēku uzturēšanas un ainavu arhitektūras nozarē (24,4). Zemākais noskaņojuma rādītājs jūnijā bija kino un video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšanā (- 18,0), kas jau vairākus mēnešus pēc kārtas ir pakalpojumu sektora pesimistiskāko nozaru sarakstā.
Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums sasniedz zemāko vērtību kopš 2021. gada marta
Būvniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs jūnijā bija - 17,1, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājies par 2,3 procentpunktiem un sasniedzis zemāko vērtību kopš 2021. gada marta, kad tas bija - 17,6.
Pesimistiskais noskaņojums saistīts ar pasūtījumu līmeni būvdarbiem, kuru kā nepietiekamu vērtēja 28,4 % būvuzņēmēju. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem konfidences rādītājs jūnijā, salīdzinot ar maiju, samazinājies visās būvniecības apakšnozarēs: ēku būvniecībā par 1,3, inženierbūvniecībā par 4,1, bet specializētajos būvdarbos par 7,2 procentpunktiem.
Apstrādes rūpniecībā noskaņojums negatīvs, bez būtiskām izmaiņām
Apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs jūnijā bija - 7,0. Salīdzinot ar maiju, tas pieaudzis par 0,1 procentpunktu.
Jūnijā, salīdzinot ar maiju, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums pieauga šādās pēc īpatsvara nozīmīgās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 1,8 procentpunktiem), pārtikas produktu ražošanā (par 0,5 procentpunktiem) un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 4,1 procentpunktu). Savukārt noskaņojums pasliktinājās metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā, (par 6,1 procentpunktu), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 5,8 procentpunktiem) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 7,7 procentpunktiem). Visoptimistiskākie jūnijā ir uzņēmēji dzērienu ražošanā (10,6), bet pesimistiskākie farmaceitisko pamatvielu un preparātu (- 29,0) un mēbeļu ražošanā (- 17,7)
2024. gada jūnijā ekonomikas sentimenta rādītājs2 Latvijā bija 97,3 (iepriekšējā mēnesī 97,6), savukārt nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs samazinājies līdz 98,1 un pēdējos trīs mēnešos ir zem ilgtermiņa vidējās vērtības.
Ekonomiskā nenoteiktība jūnijā pieaugusi
Ekonomiskās nenoteiktības rādītājs, kas raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī, jūnijā bija 18,7 (iepriekšējā mēnesī 15,6). Jūnijā, salīdzinot ar maiju, nenoteiktība samazinājās rūpniecībā un būvniecībā (attiecīgi par 2,1 un 2,3 procentpunktiem), mazumtirdzniecībā bez būtiskām pārmaiņām. Savukārt pakalpojumu sektorā nenoteiktības rādītājs pieaudzis par 3,2 procentpunktiem. Kopējā nenoteiktības rādītāja pieaugumu ietekmējis arī patērētāju3 vērtējums, kurš salīdzinājumā ar maiju krasi pieaudzis par 15,1 procentpunktu.
Darbaspēka uzkrāšanas rādītājs raksturo uzņēmēju īpatsvaru, kuri, tuvākajā laikā paredzot uzņēmuma aktivitātes vai preču, vai pakalpojumu pieprasījuma samazināšanos, tomēr neplāno samazināt nodarbināto skaitu. Jūnijā šī rādītāja vērtība bija 7,6, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā maijā.
Plašāka informācija par konjunktūras rādītājiem pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Uzņēmējdarbības prognozes (konjunktūras rādītāji)”.
1 Uzņēmumu konjunktūras apsekojumus rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā CSP ik mēnesi veic atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu.
2 Ekonomikas sentimenta, nodarbinātības izmaiņu gaidu, ekonomikas nenoteiktības un darbaspēka uzkrāšanas kompozītos rādītājus, izmantojot dalībvalstu veikto konjunktūras apsekojumu rezultātus, pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts (ECFIN).
3 Patērētāju konjunktūras apsekojumu ik mēnesi atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu veic kompānija “Latvijas Fakti”.
