Sarunas vadīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis un klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Sarunās par vēja parku turpmāku īstenošanu puses vienojās ka KEM paredz virzīt noteikumu projektu apstiprināšanai valdībā līdz šī gada jūnija beigām nosakot, ka maksājums vietējām kopienām ir 2500 eiro par katru uzstādītās jaudas megavatu gadā un paredz plašu pielietojumu finansējuma izmantošanai, tai skaitā energoefektivitātes veicināšanai, vides aizsardzības pasākumiem, pašvaldības ceļu infrastruktūras atjaunošanai un uzturēšanai u.c.
Tāpat panākta vienošanās, ka KEM izstrādā periodisku indeksāciju modeli vietējās kopienas maksājumam, pirmo indeksāciju veicot pēc 5 gadiem, bet katru nākamo atbilstoši izstrādātajam modelim, tai skaitā, piemēram, indeksējot reizi gadā. LPS un KEM turpinās veiksmīgo sadarbību maksājuma vietējās kopienas attīstībai ieviešanas procesā, vienlaikus savstarpēji konsultējoties, ja noteikumu projekta starpinstitūciju saskaņošanā tiks saņemti iebildumi, kuri būtu pretrunā ar līdzšinēji panākto kompromisu. Savukārt vēl turpināsies diskusija jautājumā par iespējamu minētajā noteikumu projektā paredzēt, ka administrējošā pašvaldība no maksājuma kopienai gūto ienākumu izmantošanas kārtību var noteikt pašvaldības saistošajos noteikumos.
Sarunā par pašvaldības autotransporta, tai skaitā sabiedriskā transporta, zaļināšanu jeb Transporta enerģijas likumu puses vienojās, ka KEM līdz šī gada 1. jūlijam iniciēs starpnozaru darba grupas izveidi Satiksmes ministrijas vadībā, kur piedalās LPS, KEM, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Finanšu ministrija, lai izvērtētu pašvaldību pieteiktos jautājumus transporta jomā. LPS akcentē nepieciešamību rast skaidrību par to, cik un no kādiem avotiem nepieciešams rast finansējumu, tai skaitā valsts institūcijām mērķtiecīgi virzot sarunas par Eiropas Savienības fonda finansējuma piesaisti ritošā sastāva un atbilstošas infrastruktūras attīstībai. Tāpat LPS akcentē iespējamos riskus, ietekmi uz konkurences neitralitāti. Tas kopīgi jārisina darba grupā, nonākot pie iespējamiem risinājumiem, lai pašvaldības varētu īstenot likumā noteiktos mērķus.
Savukārt sarunā par decentralizētās energoapgādes izmaksu kompensēšanu augstu energoresursu cenu gadījumos panākta vienošanās, ka KEM virzīs priekšlikumu, kas paredz administratīvo izdevumu kompensāciju atbilstoši tai, kāda bija noteikta iepriekšējā atbalsta sniegšanas periodā. Vienlaikus puses turpinās sadarbību atbalsta pasākumu izstrādē mājsaimniecībām, kā arī KEM plāno rast iespējas sniegt atbalstu pašvaldībām sociālo pakalpojumu sniegšanā, izmantojot energoapgādes izmaksu kompensēšanas informācijas sistēmu.
Diskutējot par Eiropas Klimata likumā noteikto mērķu sasniegšanu 2030. / 2040./ 2050. gadā, puses vienojās turpināt savstarpējo sadarbību klimata politikas izstrādē, iesaistot pozīciju un viedokļu formulēšanā, kā arī sadarboties ar Centrālo statistikas pārvaldi un LVĢMC datu kvalitātes uzlabošanā. Tāpat KEM turpinās celt pašvaldību kapacitāti klimata politikas integrēšanā pašvaldību attīstības plānošanā, kā arī atbalstīt pašvaldības metodiski. Savukārt LPS aktīvi iesaistīs pašvaldības, lai maksimāli efektīvi izmantotu publiskā finansējuma piesaistes iespējas pašvaldību virzībai uz klimatneitralitāti un klimatnoturību. Vienlaikus KEM strādās pie atbalsta rīkiem SEG emisiju aprēķinā, tai skaitā veidojot datu krātuves, kuras būtu lietderīgas pašvaldībām SEG emisiju aprēķinu veikšanai, tai skaitā pašvaldību investīciju projektu ietekmes uz klimatneitralitāti un klimatnoturību aprēķinu.
Sarunās LPS akcentēja, ka pašvaldības iesaistīsies Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam un Vides politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam iekļauto pasākumu īstenošanā. KEM informēs LPS par 2024.gadā veiktajiem risku novērtējumiem mežsaimniecībā, lauksaimniecībā un transporta infrastruktūrā, kā arī atbalstītsciešu sadarbību starp dažādām nozaru ministrijām, pašvaldībām, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju SEG emisiju samazinājuma izvērtējumam un pielāgošanās plānu un stratēģiju, klimatneitralitātes pasākumu īstenošanai. LPS klimata politikas aspektus skatīs integrēti, kā horizontālu politikas elementu, kas ir iekļauts ikvienā teritorijas attīstības plānošanas dokumentā definētajā nozarē/jomā ar mērķi novērst potenciālos klimata aspektu neiekļaušanas riskus un nozaru attīstības mērķu pretnostatījumu vai konkurēšanu ar klimata mērķiem. Vienlaikus KEM atbalstīs likumprojektā Klimata likums sadaļu, kurā noteikts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar KEM, Zemkopības ministriju, Satiksmes ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju un Veselības ministriju atbilstoši nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem sagatavo plānošanas reģioniem un pašvaldībām klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām vadlīnijas.
Visbeidzot ikgadējās sarunas ar KEM par vides aizsardzības jomu un ilgtspējīgas ziņošanas jautājumiem notiks šī gada 12. augustā plkst. 10.00 LPS mītnē, Mazā pils ielā 1 (4.stāva zālē), Rīgā.
