Veselības ministrs Hosams Abu Meri uzsvēra pašvaldības kā nozīmīgu partneri iedzīvotājiem pieejamas veselības aprūpes veidošanā. “Tieši pašvaldības savu iedzīvotāju vajadzības pārzina vislabāk – pats esmu apmeklējis gandrīz visas jau slimnīcas, pārzinu iespējas un arī problemātiku pakalpojumu kartēšanā. Vēlos akcentēt, ka turpmākā sistēmas pilnveidošana notiks ciešā sadarbībā ar pašvaldībām – gan primārajā, gan sekundārāja aprūpē, un, kas īpaši būtiski, paliatīvajā aprūpē,” teica veselības ministrs.
Saskaņā ar otrdien valdībā pieņemto Informatīvo ziņojumu “Par primārās veselības aprūpes stiprināšanu” kopā ar pašvaldībām jau šogad ir plānots pilnveidot esošo ģimenes ārstu prakšu kartējumu. Nacionālais veselības dienests kopā ar pašvaldībām noteiks - vajadzīgo primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaitu - ģimenes ārstu prakšu pamatprakšu un otro pieņemšanas vietu, kā arī feldšerpunktu izvietojumu un skaitu. Kartējumu plānots pabeigt 2024. gada nogalē un pēc tam aktualizēt ik gadu. VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka norādīja, ka pašvaldības iesaiste un atbalsts reģionos ir nepieciešams arī pacientu nokļūšanas nodrošināšanai līdz ģimenes ārstu praksei, kā arī prakses nodrošināšanai ar atbilstošām telpām. Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem šobrīd reģionos brīvas ir astoņas ģimenes ārsta prakses vietas, bet 30% ģimenes ārstu ir pensijas vecumā, tāpēc aktuāla ir ģimenes ārstu paaudžu nomaiņa.
Pašvaldību iesaiste nepieciešama arī stacionāro un sekundāro ambulatoro pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, kā arī slimnīcu sadarbības tīkla pilnveidošanai. Saglabājot esošo slimnīcu tīklu – 36 slimnīcas visā Latvijā, Veselības ministrija vērtē turpmāku medicīnisko profilu nodrošināšanu slimnīcās, analizējot slimnīcu rādītājus, kā arī vērtējot pakalpojumu pieejamību. Līdz 2025. gada aprīlim iesniegs valdībā informatīvo ziņojumu par plānotajām prasībām stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pamatprofiliem un pārskatītiem tarifiem, ko plānotas ieviest 2026.gada 1. janvārī, nosakot katrā slimnīcā nodrošināmos veselības aprūpes pakalpojumus, nepieciešamos cilvēkresursus un materiāltehnisko nodrošinājumu. Savukārt jau šogad papildu finansējums tiks novirzīts slimnīcu Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļām. Valdība 30. aprīlī pieņēma Informatīvo ziņojumu par slimnīcu tīkla attīstību, kas paredz veikt pasākumus, kas vērsti uz ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību un efektīvu slimnīcu tīkla pārvaldību, ko nosaka gan pieejamie finanšu, gan cilvēkresursi nozarei.
Sadarbībā ar pašvaldībām plānots risināt jautājumu par valsts apmaksātas zobārstniecības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas, tostarp mobilā zobārstniecības autobusa izbraukuma nepieciešamību, kā arī plānots organizēt tikšanos ar Konkurences padomi un Latvijas Pašvaldību savienību, lai pārrunātu jautājumu par pašvaldību iespējām sniegt atbalstu ārstniecības iestādēm pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai.
VM valsts sekretāre Agnese Vaļuliene uzsvēra darbu pie sistēmiskām pārmaiņām – klīnisko universitāšu slimnīcu lomas stiprināšanu un efektīvāka slimnīcu pārvaldes modeļa izveides, kas ietvertu arī iespējamu valsts līdzdalību reģionālo slimnīcu pārvaldē. Jau ziņots, ka norit darbs pie valsts līdzdalības izvērtējuma reģionālajās slimnīcās, kā pilotprojektu īstenojot valsts līdzdalības iegūšanu Daugavpils Reģionālās slimnīcas pārvaldībā. Pēc izvērtējuma Veselības ministrija sagatavos informatīvo ziņojumu par valsts iespējamo līdzdalību šajā reģionālajā slimnīcā. Līdzdalības iegūšana varētu būt kā Daugavpils valstspilsētas pašvaldības kapitāldaļu nodošana bez atlīdzības valstij; Veselība ministrijai veicot naudas ieguldījumu SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” pamatkapitālā, pretim saņemot kapitāla daļas; vai valdībai jālemj par valsts līdzdalību SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca”.
Tikšanās laikā tika pārrunāti arī jautājumi par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu pārklājumu valstī un reaģētspēju uz izsaukumiem. NMPD direktore Liene Cipule uzsvēra, ka divu cilvēku brigāde un brigāžu tīkla regulāra pārskatīšana ir veids, ka nodrošināt augstu reaģētspēju.
Tāpat ar pašvaldību pārstāvjiem tika pārrunāti jautājumi par sekundāro ambulatoro pakalpojumu pieejamību un kārtību, kādā līdzekļi var tikt pārdalīti starp programmām vienas ārstniecības iestādes vai reģiona līmenī.
Sanāksmes noslēgumā Ogres novada pašvaldība dalījās ar labo pieredzi veselīga dzīvesveida veicināšanas pasākumu īstenošanā, it īpaši izglītības iestādēs. Tika uzsvērts, ka iedzīvotāju paradumu maiņai jāīsteno dažāda rakstura aktivitātes. Vienlaikus jāveicina arī apziņa par katra paša personīgu atbildību savas veselības saglabāšanā un uzlabošanā, kas būtu papildu stimuls paradumu maiņai.
