B. Braže norādīja, ka atbalsts Ukrainai ir prioritāte arī nākamajos gados. Ministre arī uzsvēra, ka viņas pirmā ārvalstu vizīte ārlietu ministres amatā bija tieši uz Ukrainu, jo ir ļoti svarīgi paust nelokāmi stingru atbalstu un solidaritāti Ukrainai, tajā skaitā atbalstu reformu procesā. Ministre uzsvēra, ka Ukrainai jāsniedz viss nepieciešamais atbalsts, lai tai palīdzētu uzvarēt karā un virzīties uz pievienošanos ES. Ukrainas plāns ir stratēģiski svarīgs instruments, lai Ukraina veiktu reformas un saņemtu ES finansējumu 50 mljrd. eiro apmērā no 2024. līdz 2027. gadam.
Norisinājās arī diskusijas par aktuālo situāciju Palestīnā un par humānās palīdzības sniegšanu Palestīnas civiliedzīvotājiem. Tāpat pārrunāta ES un dalībvalstu attīstības sadarbības atbalsta sniegšana sarežģītos un nestabilos reģionos, īpaši Āfrikā.
Informācijai
Ārlietu ministres doorstep pirms sanāksmes
ES Ārlietu padomes attīstības sadarbības formātā izskata attīstības sadarbības un humānās palīdzības jautājumus. Sanāksmes vada ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žozefs Borels (Josep Borrell). Sanāksmēs piedalās par attīstības sadarbību atbildīgie ministri, un tās parasti notiek reizi pusgadā.
Ukrainas plāns: 2024. gada 18. martā Ukrainas Ministru kabinets apstiprināja Ukrainas plānu, kas nodrošina iespēju Ukrainai saņemt ES finansējumu (ES Ukrainas instrumenta atbalstu 50 mljrd. eiro apmērā no 2024. līdz 2027. gadam). Plāns paredz atbalstu Ukrainas budžetam (apmēram 38 mljrd. eiro) un uzņēmējdarbības attīstīšanai (6,97 mljrd. eiro), kā arī reformu ieviešanai un ES integrācijas veicināšanai (4,76 mljrd. eiro). Plāns paredz veikt reformas virknē jomu – valsts pārvalde, cīņa pret korupciju, publiskā finansējuma apsaimniekošana, uzņēmējdarbības veicināšana, lauksaimniecība, enerģētika, transports u.c.
