2024. gada februārī no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 53,6 % jeb 69,9 tūkst. bija ārvalstu viesi, kas ir par 0,2 % mazāk nekā pērn februārī un par 29,8 % mazāk nekā 2020. gada februārī pirms pandēmijas sākuma. Otrs iemesls, kam joprojām ir būtiska ietekme uz ārvalstu viesu ierašanos Latvijā, ir Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, kas samazina tūristu plūsmu uz Krievijas pierobežas valstīm.
Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada februāri, samazinājies par 2,7 % un bija 126,2 tūkst. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,8 naktis1 (pagājušā gada februārī – 1,85 naktis).
Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (14,7 tūkst.), Igaunijas (9,6 tūkst.), Apvienotās Karalistes (5,6 tūkst.), Vācijas (5,2 tūkst.), Somijas (3,4 tūkst.), Polijas (2,9 tūkst.), Ukrainas (2,5 tūkst.), Zviedrijas (2,1 tūkst.) un ASV (2 tūkst.).
Visvairāk ārvalstu viesu uzņemti Rīgā – 75,7 %, Jūrmalā – 6,9 %, Mārupes novadā – 5,7 %, Liepājā – 2,8 %, Siguldas novadā – 1,4 % un Daugavpilī – 1,3 %.
2024. gada februārī tūristu mītnēs tika apkalpoti 60,6 tūkst. Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 3,6 % vairāk nekā 2023. gada februārī un par 7,4 % vairāk nekā 2020. gada februārī pirms pandēmijas sākuma. Vietējo iedzīvotāju pavadīto nakšu skaits bija 100,9 tūkst., kas ir par 0,3 % mazāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri. Vietējo viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,7 naktis (arī pagājušā gada februārī – 1,7 naktis).
Vispopulārākās Latvijas iedzīvotāju apmešanās vietas bija Rīgā, kur apmetās 32,3 % viesu, Jūrmalā – 14,9 %, Liepājā – 6,9 %, Daugavpilī – 4,6 %, Siguldas novadā – 4,3 %, Cēsu novadā – 3,5 % un Valmieras novadā – 3,4 %.
Plašāka informācija par tūrisma statistiku pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļā “Tūrisms”.
1 Ja viesis ceļojuma laikā Latvijā nakšņo vairākās vietās, tad katrā tūristu mītnē tiek reģistrēts atkārtoti.
