Sekoja Kurzeme, nodrošinot 10,4 % (3,8 miljardi eiro), Vidzeme – 9,1 % (3,3 miljardi eiro), Zemgale – 8 % (2,9 miljardi eiro) un Latgale – 6,7 % (2,4 miljardi eiro), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati1.
Ņemot vērā atšķirības reģionu iedzīvotāju skaitā, ir lietderīgi salīdzināt statistiskos reģionus pēc IKP uz vienu iedzīvotāju. Vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju ir Rīgas reģionā (27,6 tūkst. eiro), bet vismazākais – Latgales reģionā (9,7 tūkst. eiro). Tādējādi produktivitāte Rīgas reģionā ir trīsreiz lielāka nekā Latgales reģionā. Savukārt IKP uz vienu iedzīvotāju Kurzemē ir 13,6 tūkst. eiro, Zemgalē – 12,9 tūkst. eiro, Vidzemē – 11,9 tūkst. eiro.
IKP statistiskajos reģionos 2022. un 2021. gadā
(faktiskajās cenās)
|
Teritorija |
IKP (miljoni eiro) |
Izmaiņas (%) |
Struktūra (%) |
IKP uz 1 iedzīvotāju, eiro |
|||
|
2022. g. |
2021. g. |
pret 2021. g. |
2022. g. |
2021. g. |
2022. g. |
2021. g. |
|
|
LATVIJA |
36 104 |
32 285 |
11,8 |
100 |
100 |
19 141 |
17 130 |
|
Rīgas reģions |
23 694 |
21 237 |
11,6 |
65,6 |
65,8 |
27 604 |
24 921 |
|
Kurzemes reģions |
3 764 |
3 317 |
13,5 |
10,4 |
10,3 |
13 552 |
11 895 |
|
Zemgales reģions |
2 904 |
2 510 |
15,7 |
8,0 |
7,8 |
12 859 |
11 090 |
|
Latgales reģions |
2 404 |
2 170 |
10,8 |
6,7 |
6,7 |
9 731 |
8 679 |
|
Vidzemes reģions |
3 291 |
3 008 |
9,4 |
9,1 |
9,3 |
11 869 |
10 843 |
|
Extra-regio2 |
47 |
44 |
7,3 |
0,1 |
0,1 |
- |
- |
Extra regio –Latvijas iedzīvotāju ārpus Latvijas saražotais IKP un pievienotā vērtība (PV).
Salīdzinot ar 2021. gadu, 2022. gadā visstraujāk IKP palielinājās Zemgales reģionā – par 15,7 % (394,3 milj. eiro). Pieaugums bija novērojams visos reģionos, taču vismazākais IKP pieaugums konstatēts Vidzemē – par 9,4 % (282,7 milj. eiro).
2022. gadā starp valstspilsētām vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju – 31,6 tūkst. eiro bija galvaspilsētā. Otrajā vietā bija Valmiera ar 24,3 tūkst., trešajā – Liepāja ar 17,4 tūkst. eiro. Sekoja Rēzekne ar 15,4 tūkst., Jelgava ar 14,9 tūkst., Ventspils ar 14,8 tūkst., Jēkabpils ar 12,7 tūkst., Daugavpils ar 11,9 tūkst., Ogre ar 11,1 tūkst. un Jūrmala ar 9,3 tūkst. un eiro uz vienu iedzīvotāju.
Novados vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju 2022. gadā bija Mārupes novadā (35,8 tūkst. eiro), otrajā vietā – Ropažu novads (26,5 tūkst. eiro), trešajā – Ķekavas novads (18,6 tūkst. eiro). Pirmajā desmitniekā ir arī Smiltenes, Līvānu, Valmieras, Saldus, Dobeles, Madonas un Aizkraukles novadi.
CSP ir veikusi reģionālā IKP aprēķinus par 2022. gadu, kā arī revidējusi datus par periodu no 2000. līdz 2021. gadam, ņemot vērā nacionālā IKP un pievienotās vērtības revīziju šā gada 30. septembrī. Turklāt veikti aprēķini pēc jaunās administratīvi teritoriālās reformas, kas stājās spēkā 2021. gada 1 .jūlijā.3
Plašāka informācija par IKP un pievienoto vērtību reģionos pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļas Valsts un ekonomika “Iekšzemes kopprodukts un pievienotā vērtība – gada dati” apakšsadaļā “Reģionu konti”.
Metodoloģiskā informācija
Aprēķiniem pa reģioniem par pamatu tiek ņemts Latvijas IKP no ražošanas aspekta faktiskajās cenās pa darbības veidiem atbilstoši rādītājiem, kas tiek saņemti no ekonomiski aktīvām vienībām reģionā. Reģiona IKP tiek aprēķināts kā visu saimnieciskās darbības veidu institucionālo vienību pievienotās vērtības un produktu nodokļu summa reģionā, atskaitot subsīdijas. Katras institucionālās vienības pievienotā vērtība (un attiecīgi IKP) tiek pārdalīta atbilstoši CSP rīcība esošajai informācijai par vietējā darbības veida vienības ģeogrāfisko atrašanās vietu proporcionāli tajā nodarbināto skaitam. Ja vietējās darbības veida vienības nav norādītas, tad institucionālās vienības pievienotā vērtība tiek pieskaitīta attiecīgajai teritorijai atbilstoši juridiskajai adresei.
Iepriekš publicēto datu precizēšana tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām. Revīzijas ietekmē papildu vai precizētas informācijas, kā arī aktuālo administratīvo avotu datu saņemšana, jaunu ekonomiski aktīvu uzņēmumu un iestāžu iekļaušana pārskatos, uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektoru precizēšana.
Plašāka informācija par IKP pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā Valsts un ekonomika “Iekšzemes kopprodukts – gada dati”.
1 Statistiskie reģioni. 10.01.2024. https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/vide/dabas-resursi-geografiskas-zinas/publikacijas-un-infografikas/21408
2 Saskaņā ar Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģiju Extra-regio veido valsts ekonomiskās teritorijas daļas, kuras nevar tikt pievienotas vienam reģionam (EKS 2010, 13.11. punkts). Latvijas ārpusreģiona teritorija ir neliela, un tā ietilpst vispārējās valdības sektorā. Praksē Latvijas ārpusreģionu veido militārie un aizsardzības pārstāvji un diplomātiskās pārstāvniecības ārzemēs. Ārpusreģiona dati tiek iegūti no Valsts kases pārskata. Ņemot vērā, ka uz Extra-regio netiek attiecināti iedzīvotāji, saskaņā ar EKS 2010 13.44. punktu dati par IKP uz vienu iedzīvotāju un attiecīgie indeksi netiek parādīti.
3 Administratīvi teritoriālā reforma. 15.09.2021. https://www.varam.gov.lv/lv/administrativi-teritoriala-reforma
