Būtiskākais sanāksmes temats būs Alianses atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšana, tostarp jauno reģionālo aizsardzības plānu izpilde un investīciju palielināšana aizsardzībā. Tiks pārrunāta virzība uz vienlīdzīgāku aizsardzības izdevumu sadalījumu starp NATO sabiedrotajiem. Latvija ir viena no NATO valstīm, kas iegulda aizsardzībā vismaz 2% no IKP, atbilstoši sabiedroto kolektīvi pieņemtajam lēmumam.
Ministri arī diskutēs par Krievijas radīto draudu sabiedroto drošībai un interesēm, kā arī drošības izaicinājumiem Alianses dienvidos. Sanāksmes otrajā dienā plānota NATO–Ukrainas padomes sēde, kurā tiks pārrunāta NATO un Ukrainas politiskās un praktiskās sadarbības stiprināšana, kā arī apspriesti veidi, kā palielināt un pielāgot Ukrainai sniegto militāro atbalstu.
Gaidāma NATO ārlietu ministru darba sesija ar Indijas un Klusā okeāna reģiona partnervalstu – Austrālijas, Dienvidkorejas, Japānas un Jaunzēlandes – ārlietu ministru un Eiropas Savienības augstā pārstāvja ārlietās Žozefa Borela piedalīšanos. Plānotas diskusijas par sadarbības iespējām un gatavošanos NATO samitam Vašingtonā, kurā paredzēta atsevišķa sesija ar Indijas un Klusā okeāna reģiona valstu vadītāju dalību.
Briselē plānota arī Latvijas ārlietu ministra divpusējā tikšanās ar Melnkalnes ārlietu ministru Filipu Ivanoviču, kā arī trīs Baltijas valstu ārlietu ministru tikšanās ar Vācijas ārlietu ministri Annalēnu Bērboku.
