Pirmdien, 2024. gada 2. decembrī, ārlietu ministre Baiba Braže Rīgā uzņem Baltijas valstu un Kanādas ārlietu ministrus, lai 3+1 formātā stiprinātu dialogu kopējo interešu jomās. Šī ir jau trešā tikšanās šāda formātā. Tās fokusā – transatlantiskās attiecības, drošības situācija Eiropā un pasaulē, Krievijas agresijas karš Ukrainā, turpmākais atbalsts Ukrainai, sadarbība ar globālajiem partneriem, tostarp Indijas un Klusā okeāna reģionā. Sanāksmē piedalījās Kanādas ārlietu ministre Melānija Žolī (Mélanie Joly), Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna (Margus Tsahkna) un Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Egidijs Meilūns (Egidijus Meilūnas).
Kanādas ārlietu ministres vizīte Latvijā un kopīgā Baltijas valstu un Kanādas ministru tikšanās ir spēcīgs apliecinājums ciešai transatlantiskai sadarbībai. “Transatlantiskā sadarbība ir Latvijas ārpolitikas un drošības politikas ilgtermiņa prioritāte un stūrakmens, un tas ietver gan NATO Austrumu flanga, gan transatlantiskā reģiona konkurētspējas stiprināšanu. Latvija apņemas nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru sabiedroto klātbūtnes nodrošināšanai,” uzsvēra B. Braže.
B. Braže arī norādīja, ka Latvijā Kanādas militārā klātbūtne ir jau kopš 2017. gada. “Kanādas vadītās NATO daudznacionālās brigādes Latvijā izveide ir spēcīgs atturēšanas un aizsardzības elements un nepārprotams signāls Kanādas apņēmībai aizstāvēt katru Alianses centimetru. Daudznacionālās brigādes līmeņa klātbūtne Latvijā stiprina visas Baltijas drošību un apliecina NATO kolektīvās aizsardzības spēku nozīmi. Tas ir būtiski, ņemot vērā pastāvīgo drošības apdraudējumu no Krievijas,” norādīja ārlietu ministre.
Parunājot Krievijas agresiju pret Ukrainu, ārlietu ministre uzsvēra, ka Krievijas iegrožošana un noturīgs atbalsts Ukrainai ir visu transatlantisko partneru ilgtermiņa interesēs. “Krievija ir ilgtermiņa drauds eiroatlantiskajā telpā, un ir jādara viss iespējamais, lai visaptveroši iegrožotu Krieviju – mazinātu ienākumus tās ekonomikā un attiecīgi tās kaujas spējas. Jāstiprina un jāizvērš spēcīgākas sankcijas pret Krieviju un tiem, kas sniedz atbalstu tās agresijai. Tāpat ir jāpalielina ieguldījumus pašu drošībā,” aicināja B. Braže.
Ministre atzinīgi novērtēja nesenās mācības “Resolute Warrior 2024”, kas ļāva pārliecināties par Kanādas vadītās NATO daudznacionālās brigādes Latvijā spēju reaģēt uz apdraudējumu, īstenojot ātru spēku izvēršanu, vadību un kontroli, kā arī efektīvu sadarbību starp dalībvalstīm. Šīs bija lielākās mācības Kanādas vadībā, kas Eiropā īstenotas pēdējo 30 gadu laikā.
Par NATO daudznacionālo brigādi Latvijā
- NATO daudznacionālās brigādi Latvijā šobrīd vada Kanāda. Pašlaik to veido vairāk nekā 3500 karavīru no 13 valstīm – Albānijas, Čehijas, Dānijas, Islandes, Itālijas, Kanādas, Latvijas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas un Ziemeļmaķedonijas. 2025. gada sākumā plānota Zviedrijas pievienošanās (rotācija ar Dānijas spēkiem). 2025. gada sākumā uz Latviju tiks nosūtīti 600 Zviedrijas bruņoto spēku karavīri. NATO daudznacionālajā brigādē Latvijā dienē 1886 Kanādas karavīri.
- 2022.gadā Kanādas premjerministrs Džastins Trudo vizītes laikā Latvijā paziņoja par misijas Latvijā pagarinājumu (bez beigu termiņa). 2023.gada 10.jūlijā Dž.Trudo savas trešās vizītes laikā Latvijā paziņoja par 2,6 miljardu Kanādas dolāru ieguldījumu Latvijā līdz 2026.gadam, lai palielinātu Kanādas klātbūtni Latvijā un attīstītu infrastruktūru.
Papildu informācijai
- https://www.mfa.gov.lv/lv/jaunums/baiba-braze-kanadas-ieguldijums-ir-butisks-garants-latvijas-un-regiona-drosibai-un-aizsardzibai
- Pirmā Baltijas valstu un Kanādas ārlietu ministru sanāksme notika Lietuvā 2020. gada 16. oktobrī (https://www.mfa.gov.lv/en/article/meeting-baltic-and-canadian-foreign-ministers-edgars-rinkevics-underlines-importance-transatlantic-partnership-european-and-global-security), otrā sanāksme – 2022. gada 2. jūnijā Kanādā (https://www.mfa.gov.lv/lv/jaunums/parlamentara-sekretare-apmekle-valcartier-militaro-bazi-kanada)
- https://www.mfa.gov.lv/lv/latvijas-republikas-un-kanadas-divpusejas-attiecibas
