Latvijā vienīgā šāda programma, ko realizē Bulduru Tehnikuma Koka darbnīcas, ir izveidota ar mērķi pēc iespējas plašākam cilvēku skaitam nodot pieredzējušo Latvijas Amatniecības kameras namdara amata meistaru zināšanas, kādas vairs nemāca nevienā skolā. Tā ir unikāla neformālās izglītības programma 4 nedēļu garumā, kuras ietvaros praktiski apmācīs ikvienu, kas vēlas atjaunot savu dzimtas māju – guļbūvi vai stāvbūvi - vai ikvienu, kas darbojas celtniecības jomā un strādā ar koka ēkām.
“Guļbūve ir Latvijas nacionālā būve, kas lieliski iederas Latvijas ainavā un būtu žēl, ja izzūdot namdara amatam, nebūtībā aizietu arī iespēja šīs ēkas glābt. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem īpašumā ir dzimtas mājas no koka, kas gaida savu atjaunošanu un ar šo programmu mēs vēlamies cilvēkus iedrošināt pašiem iemācīties tās atjaunot- pieredzējušu meistaru praktiskā vadībā to var apgūt ikviens,” saka Tālis Sala, Namdaru amata vecmeistars un bijušais Latvijas Amatniecības kameras Namdaru biedrības vadītājs. Tālis pat uzskata, ka ar iegūtajām praktiskajām zināšanām par kokmateriālu, ēku konstrukcijām, to savienojumiem, programmas dalībnieki būs gatavi ne tikai atjaunot senas koka ēkas, bet gūs iedvesmu un pārliecību spēt pašu spēkiem uzbūvēt jaunu nelielu koka konstrukciju.
Pirmo programmas absolventu vidū ir gan lauksaimnieki, gan ierēdņi un biroja darbinieki, gan IT speciālisti, galdnieki un uzņēmēji, kurus vieno mērķis - saprast un spēt pašiem atjaunot savas dzimtas mājas. Arī vecumu amplitūda dažāda – no 27 līdz pat 64 gadiem, kas tikai pierāda, ka neformālā izglītība ir svarīga visu mūžu, un tai ir praktisks pielietojums programmas dalībnieku dzīvē.
Lauksaimnieks Kārlis no Jaunpils saka: “Man pašam ir lauku māja – kara laikā sašauta, vēlāk apmūrēta guļbūve. Tagad tā ir kritiskā stāvoklī - ir jāatjauno”. Kārlis cer, ka iegūtās zināšanas motivēs viņu pašam ar savām rokām uzbūvēt arī jaunu guļbaļķu māju, kurai jau sarūpēti kokmateriāli, un nodot iegūtās prasmes arī saviem diviem dēliem.
“Daudziem Latvijā ir guļbūves, un saimnieki īsti nezina, ko ar tām iesākt. Meistaru īsti vairs nav vai arī tie ir ļoti aizņemti – amatniecība diemžēl ir gandrīz izzudusi. Apmācību laikā atjaunošanas procesā mēs gribam parādīt, ka svarīgi būtu vairāk atstāt un saglabāt tieši šo vēsturisko materiālu un praktiski iemācām, kā to izdarīt,” atzīst Bulduru Tehnikuma kokapstrādes darbnīcas vadītājs Guntars Upenieks.
Programmas autori ir gandarīti, ka programmas ietvaros ne tikai ir iespēja nodrošināt unikālu zināšanu un prasmju pārnesi, bet arī atjaunot vēsturisku guļbūves konstrukciju – 100- gadīgu dzimtas pirti no Burtnieku novada, kuru tās saimnieks atvēlēja mācību procesam un kuru pretējā gadījumā, iespejams, ilgtermiņā neizdotos saglabāt.
Bulduru Tehnikuma kokapstrādes darbnīca aicina novadus piedāvāt pašvaldību īpašumā esošas nelielas koka būves atjaunošanai mācību procesa ietvaros, kā arī atbalstīt vai apsvērt iespēju apmācīt sava novada iedzīvotājus un/vai darbiniekus koka ēku atjaunošanā. “Jo vairāk mums Latvijā būs cilvēku, kas apgūs šīs praktiskās amatniecības prasmes, jo vairāk vēsturiskā nacionālā mantojuma spēsim saglabāt,” uzskata G. Upenieks
Nākošai praktiskai apmācībai interesenti varēs pieteikties rudenī.
