Ministri bija vienisprātis, ka šis ir ļoti sarežģīts periods lauksaimniekiem – izdevumu būtiska palielināšanās lauksaimniecībā un vienlaikus ienākumu samazināšanās. Pēc KLP SP pirmā īstenošanas gada ir skaidrs, ka KLP SP ir pārāk sarežģīts, detalizēts un neelastīgs. Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Stratēģiskajiem plāniem ir jābūt vienkāršiem un viegli piemērojamiem mainīgos apstākļos, kādus tagad piedzīvojam. Jo vienkāršāki un saprotamāki būs Stratēģiskie plāni, jo mazāka būs nepieciešamība tos grozīt atbilstoši apstākļiem. Turklāt arī Stratēģisko plānu grozīšanas process šobrīd ir sarežģīts un ilgs – tas ir jāvienkāršo un jāsaīsina grozījumu process. Arī Latvijas Stratēģiskais plāns pašreizējā redakcijā ir pārāk sarežģīts, apgrūtina lauksaimnieku darbu un lieki birokratizē atbalsta saņemšanas iespējas. Tā tas nepaliks, mēs šo plānu mainīsim.”
Ministri bija arī vienisprātis, ka ES zaļā kursa mērķus nevar īstenot uz lauksaimniecības un mežsaimniecības pleciem. Ja ir izvirzīti tik augsti vides un klimata mērķi, tad tiem ir jāparedz atbilstošs finansējums, nevis mēģināt zaļā kursa pasākumus īstenot ar KLP paredzēto finansējumu. Tāpēc turpmāk Eiropas Komisijai (EK) vajadzētu aktīvāk līdzdarboties kopā ar dalībvalstīm, lai nekaitētu lauksaimniecības izturētspējai un iespējam attīstīties apstākļos, kad Eiropā plosās Krievijas izraisīts karš un iedzīvotāju nodrošinājums ar pārtiku ir stratēģiski nozīmīgs jautājums.
Armands Krauze informēja kolēģus par Latvijā šobrīd izskatīšanas procesā esošajiem likuma grozījumiem, kas paredz aizliegt lauksaimniecības un lopbarības produktu importu Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī atkārtoti aicināja atbalstīt Krievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu ES.
Ministri arī apsprieda jautājumu par ilggadīgo zālāju saglabāšanas un atjaunošanas prasībām, kas jau no pirmsākumiem ir bijusi viena no lielākajām Latvijas KLP SP problēmām. Saimniecībām ar ievērojamu ilggadīgo zālāju daļu nepastāv iespēja mainīt ražošanas nozari, šīm saimniecībām ir apgrūtināts darbs un ierobežota konkurētspēja un iesaiste tirgū. Zemkopības ministrija par to jau vairākkārt ir vērsusies EK. Tika pārrunāta iespēja ievērot lauksaimnieku intereses, nepiemērojot prasības zālāju un zemes izmantošanai ārpus lauksaimnieciskās ražošanas.
Sanāksmē diskutēja arī par augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu nākotnē un ES Zaļā kursa ietekmi uz lauksaimniecību Eiropas ziemeļu reģionā. Latvija, protams, atbalsta ES centienus un mērķus panākt klimata neitralitāti 2050. gadā, taču jau tagad ir skaidrs, ka sasniegt 2030. gada mērķus neizdosies, ņemot vērā tam nepieciešamos ievērojamos finanšu līdzekļus un sagatavošanās darbus.
Papildus tam Somijas ministre Sari Esaijā rosināja risināt jautājumu par plēsīgajiem zīdītājiem, sevišķi vilkiem, kas uzbrūk ganāpulkiem un rada zaudējumus lauksaimniekiem. Somijā pastāvot arī bažas par iespējamajiem vilku uzbrukumu riskiem cilvēkiem, jo īpaši bērniem lauku reģionos. Ministri vienojās, ka šim jautājumam ir nepieciešmas risinājums, tāpēc to atualizēs EK.
Sanāksmē piedalīsies zemkopības ministrs Armands Krauze, Lietuvas lauksaimniecības ministrs Kēstutis Navickis (Kęstutis Navickas), Igaunijas lauku lietu ministrijas valsts sekretārs Marko Gurbans (Marko Gorban), Somijas lauksaimniecības un mežsaimniecības ministre Sari Esaijā (Sari Essayah), Zviedrijas lauku lietu ministrs Peters Kulgrēns (Peter Kullgren) un Dānijas pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības ministra vietnieks Nis Kristensdens (Nis Christensen).
