Ministru kabinets, kurš 21. janvārī lems par pieļaujamo koku ciršanas apjomu Latvijā nākamajos gados, uzskaitē ir iekļāvis arī valsts mežos identificētās Eiropas Savienības nozīmes dzīvotnes, kurām šobrīd nav juridiskas aizsardzības. Tieši šīs dzīvotnes ir daļa no Latvijā vēl atlikušajiem dabiskajiem mežiem, kuri ir saglabājušies sabiedrībai piederošajos Latvijas valsts mežos. Šo vērtīgo mežu iekļaušana ciršanas apjomā skaidri norāda uz AS “Latvijas valsts meži” gatavību turpināt tos izcirst.
Paralēli jautājumam par ciršanas apjomiem, Ministru Kabinets plāno izskatīt arī ziņojumu “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai”, tātad – lemt par Dabas skaitīšanas rezultātiem. “Zaļais barometrs” aicina atbalstīt tādu ziņojuma redakciju, kas nodrošina lielāko dabas vērtību saglabāšanu un atjaunošanu, t.i., labvēlīga stāvokļa nodrošināšanu un veicināšanu visām dabas skaitīšanā identificētajām Eiropas Savienības nozīmes dzīvotnēm.
Vides organizācijas atgādina, ka Latvijā ir veikta visaptveroša dabas skaitīšana, kas notika no 2016. līdz 2019. gadam un dabas vērtību inventarizācijā secināts, ka vairāk nekā puse no mežiem Latvijā ir jaunāki par 60 gadiem, bet tikai 10% no tiem ir dabas daudzveidības ziņā vērtīgi un tikai 0,6% no visiem mežiem izcilas dabas kvalitātes. Šie īpaši vērtīgie meži ir ļoti sadrumstaloti un saglabājušies mazāk nekā 10 procentos no Latvijas mežu kopplatības. Aptuveni puse no visām identificētajām Eiropas Savienības nozīmes meža dzīvotnēm ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai mikroliegumos, taču tikai apmēram 3% no Latvijas meža zemēm ir ar tādu apsaimniekošanas normatīvo regulējumu, kas nodrošina meža dzīvotņu faktisku aizsardzību un saglabāšanu. Lai arī Latvijā mežu teritorija ir apmēram puse no valsts, mums ir arvien mazāk mežu, kuros ir liela dabas daudzveidība, līdz ar to spēja regulēt dabas procesus.
Lai arī Zemkopības ministrija apgalvo, ka juridiski vēl neaizsargāto Eiropas Savienības nozīmes dzīvotņu iekļaušana ciršanas apjomos nosaka izmantotā metodoloģija un ka AS “Latvijas valsts meži” negrasās šīs vērtīgās meža dzīvotnes iznīcināt, diemžēl katru gadu Latvijas valsts mežos tiek iznīcināti simtiem hektāru bioloģiski vērtīgu mežu. Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes sniegtās informācijas laika posmā vien no 2021. līdz 2023. gadam Latvijas valsts mežos kopumā ir iznīcināti apmēram 1166 ha ES nozīmes meža dzīvotņu.
Latvijas vides organizācijas vērš uzmanību, ka, pirmkārt, Latvijas valsts meži pieder visai Latvijas sabiedrībai un ka tā regulāri dažādās sabiedriskās domas aptaujās apliecina vēlmi nosargāt tradicionālo meža ainavu un saglabāt dabas daudzveidības ziņā vērtīgus mežus. Otrkārt, meži pilda būtiskas ekosistēmas funkcijas, taču tikai tad, ja meži ir dažādu vecumu un tajos pastāv pietiekami liela dabas daudzveidība.
“Latvijas meži ir visu mūsu bagātība, turklāt liela daļa no mežiem pieder Latvijas sabiedrībai. Vides organizācijas nešaubīgi atzīst mežu nozīmi ekonomikā, taču mežu vērtība ir plašāka nekā tikai saimnieciskā - tie sniedz mums visiem būtiskus ekosistēmu pakalpojumus un dabas daudzveidība mežos nodrošina stabilitāti, kas šobrīd mums ir ļoti svarīga,” saka Baiba Witajewska-Baltvilka, Latvijas Dabas fonda politikas virziena vadītāja.
Iniciatīva “Zaļais barometrs” apvieno Latvijas lielākās vides nevalstiskās organizācijas. Tajā ietilpst Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Dabas fonds, biedrība “Zaļā brīvība”, Pasaules Dabas Fonds, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.
