Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Lauksaimniekiem, ievērojot nozares specifiku, ir jāparedz atbalsta programmas. Tā ir starptautiska prakse, kas sevi ilgtermiņā attaisno. Taču atbalstam ir jābūt mērķtiecīgam, precīzam un pamatotam. Turklāt liela nozīme ir skaidriem kritērijiem un administrēšanas vienkāršībai. Esmu gandarīts, ka sadarbībā ar nozari Zemkopības ministrijai ir izdevies rast šī brīža situācijai un izaicinājumiem atbilstošus risinājumus”.
Ir izveidota atbalsta programma apgrozāmo līdzekļu pieejamībai, lai lauksaimniekiem steidzami būtu pieejami finanšu resursi savu saistību segšanai un saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Programmas ietvaros vienam pretendentam iespējams saņemt aizdevumu pat līdz 1 miljonam eiro ar procentu likmi no 3,5%, kam Altum nepiemēro aizdevuma apkalpošanas izmaksas. Finansējums apgrozāmo līdzekļu pieejamībai ir 5,7 miljoni eiro, kas ļauj izsniegt aizdevumus līdz pat 30 miljoniem eiro. Uz šo brīdi Altum jau ir iesniegti pieteikumi par 25 miljoniem eiro. Lai programma turpinātu darboties arī šā gada pavasara sējas laikā, programmai papildus novirzīts finansējums vēl 2,7 miljonu eiro apmērā. ZM nepārtraukti seko līdz programmas ieviešanai un, ja būs nepieciešams, meklēs risinājumus papildus finansējuma piesaistei tās turpinājumam ar pazeminātu procentu likmi līdz pavasara sējas darbu pabeigšanai.
2023. gada nogalē lauksaimniekiem tika segti maksājumi par 2023. gada laikā iegādātajām apdrošināšanas polisēm par sējumiem un lauksaimniecības dzīvniekiem līdz 50% no faktiskajiem izdevumiem. Pēc apdrošināšanas polišu daļējas segšanas bija liels pieprasījums, tāpēc, lai nebūtu jāpiemēro procentuāls samazinājums, nepieciešamais papildu finansējums – 2 miljoni eiro – izmaksāts no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) 2024. finanšu gadā plānotās naudas. Lauksaimnieki, kuri 2023. gadā bija veikuši apdrošināšanu, bija ieguvēji, jo klimatisko apstākļu ietekmē radītie zaudējumi tika pilnībā segti. Arī 2024. gadā tiks nodrošināta šīs programmas darbība, un papildus šai programmai no valsts budžeta ir paredzēti 9 miljoni eiro, kopumā veidojot 15,7 miljonus eiro (par 32% vairāk nekā 2023. gadā). Lai uzlabotu normatīvo regulējumu un pilnveidotu apdrošināšanas sistēmu, ZM ir apspriedusies gan ar lauksaimnieku organizācijām, gan Latvijas Apdrošinātāju asociāciju. Notiek sarunas arī ar augļkopības un dārzkopības nozarēm par būtiskajiem riskiem un nosacījumiem, lai arī šajā sektorā būtu iespēja apdrošināt stādījumu platības.
2023. gadā tika nodrošināta arī kredītu procentu daļēja kompensācija līdz 4%, lai segtu zemnieku samaksātos procentu maksājumus kredītiestādēm un Altum programmu ietvaros. Diemžēl dažas Altum programmas 2023. gadā nekvalificējās šai programmai, bet ir rasts risinājums, ka 2024. gadā lauksaimnieki par šīm programmām varēs iesniegt pieteikumus gan par 2023. gada, gan 2024. gada maksājumiem. Tā kā pašlaik dēļ mainīgās Eiribor likmes ir būtiski palielinājušies kredīta procentu maksājumi un, lai 2024. gadā varētu nodrošināt šī pasākuma sekmīgu darbību, kopā šai programmai 2024. gadā ir paredzēts finansējums 24 miljoni eiro, kas ir par 50% vairāk nekā 2023. gadā. Patlaban ZM veic precizējumus normatīvajos aktos, lai mazinātu administratīvo slogu un paātrinātu atbalsta izmaksu. Turklāt ZM sagatavojusi arī grozījumus Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā 2023.-2027. gadam par apgrozāmo līdzekļu izsniegšanas programmas iekļaušanu, lai atbrīvotu lauksaimniekus no atbalsta subsīdijas ekvivalenta kā de minimis uzskaites.
Tāpat ZM nekavējoties reaģēja un meklēja risinājumus, lai palīdzētu zemniekiem, kas cieta no 2023. gada ļoti spēcīgās krusas radītajiem zaudējumiem. Zemnieki varēja iesniegt savus pieprasījumus investīciju atbalstam, lai novērstu ēkām radītos postījumus un varētu atjaunot savas ražošanas būves. Kopumā tam tika novirzīti 3 miljoni eiro, un pieteikšanās šim atbalstam ir iespējama vēl līdz 1. martam, papildus novirzot tam vēl 1 miljonu eiro. Šobrīd ZM ir veikusi zaudējumu aprēķinu par krusā cietušajiem sējumiem un stādījumiem, lai palīdzētu nozarēm, kurām nebija nekādu iespēju apdrošināt savu saimniecisko darbību. Lai daļēji kompensētu radušos zaudējumus, ZM vērsīsies valdībā ar aicinājumu piešķirt šim mērķim atbalstu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Pamatā tās ir augļkopības un dārzkopības saimniecības, un to kopējais zaudējumu apmērs ir ap 0,5 miljoni eiro.
Tiešajos maksājumos par 2023. gadu ir izmaksāti 247 miljoni eiro no pieejamā 331 miljona eiro jeb 75 procenti. Maksājumus saņēmuši vairāk nekā 51 tūkstotis lauksaimnieku.
Lauksaimniekiem bija pieejams arī ES ārkārtas atbalsts augļu un ogu, piena un gaļas liellopu, aitu, kazu un zirgu audzētājiem – 6,8 miljoni eiro. Gandrīz 3 miljoni eiro atbalsts izmaksāts 2023. gada nogalē pērnā gada pavasara salnās cietušajām augļu un ogu saimniecībām, bet 3,8 miljonu eiro atbalsts piena un gaļas liellopu, aitu, kazu un zirgu audzēšanas nozares saimniecībām izmaksāts 2024. gada sākumā, lai daļēji segtu lopbarības iegādes izmaksas. Noteikumi paredz, ka atbalsta likmi par vienu nosacīto liellopu vienību aprēķina, pieejamo finansējumu dalot ar visu pieteikto atbilstīgo nosacīto liellopu vienību skaitu, bet nepārsniedzot 87,70 eiro par vienu nosacīto liellopu vienību, tomēr gala atbalsta likme ir 19,72 eiro par vienu nosacīto liellopu vienību, ņemot vērā pieejamo finansējumu un atbalsttiesīgo saimniecību dzīvnieku skaitu. Atbalsta izstrādes procesā ministrija un nevalstiskās organizācijas vienojās par plašāku atbalsttiesīgo dzīvnieku skaitu, kas gala rezultātā ietekmēja atbalsta likmes apmēru. Šo atbalstu saņem 4,5 tūkst. attiecīgo lopkopības saimniecību par apmēram 191 tūkst. nosacītām liellopu vienībām, kas veido 62,6% no attiecīgo nozaru saimniecību atbilstīgo kopējo nosacīto liellopu vienību skaita.
Lai lauksaimniekiem būtu pēc iespējas mazāks administratīvais slogs, lopkopības nozares ražotāju atbilstības izvērtējumu vismaz vienam no noteiktajiem kritērijiem veica Lauku atbalsta dienests (LAD), iegūstot datus no Valsts ieņēmumu dienesta un Lauksaimniecības datu centra. LAD darīja visu, lai veiktu iesniegumu ātru administrēšanu, datu apstrādi, atbilstības kritēriju izvērtēšanu un nodrošinātu savlaicīgu atbalsta izmaksu, kas saskaņā ar ES regulējumu ir noteikta līdz 2024. gada 31. janvārim.
