Izdevumā “Pārliecība. Valoda, sabiedrība, politika” apkopotās 12 beidzamo gadu publikācijas ļauj atklāt zinātnes, īpaši autores darbības jomas – valodniecības – jēgu. Dominē uzskats, ka zinātne tiecas uz objektīvās patiesības atklāšanu un ideālā gadījumā tai jābūt pārnacionālai un bezkaislīgai. Pētnieki veic milzu darbu, apkopojot un sistematizējot faktus, bet rūpīgi tiek vilkta politiski korekta robeža starp akadēmiskiem pētījumiem un ieteikumiem rīcībpolitikai, kaut vārdos tiek uzsvērts, ka zinātnes misija ir kalpot sabiedrībai. Bet vai tas attiecas arī uz humanitārajām un sociālajām zinātnēm? Un arī uz sociolingvistiku, kas jau pēc būtības ir zinātne par valodas un sabiedrības attiecībām, un vēl jo vairāk uz sociolingvistikas apakšnozari – valodas politiku –, kas ir neiedomājamā atrautībā no reālās valodas situācijas un valstiskiem pasākumiem tās ietekmēšanā?
Eiropas valodas politikas zinātniskajā telpā pašlaik valda zināma nenoteiktība un apzināta norobežošanās no oficiālo valodu statusa stiprināšanas, vērību veltot galvenokārt valodas apguves iespēju un metodikas pilnveidei, īpaši digitālo risinājumu izstrādei. Tomēr tikai valodas materiālu uzkrāšana un pieejamība nevar nodrošināt pilnvērtīgu pamatu pašam svarīgākajam nosacījumam latviešu valodas nākotnei – lingvistiskās attieksmes maiņai. Mēs to varam saukt par valodas vērtības apziņas stiprināšanu, pārliecību par latviešu valodas konkurētspēju, ilgtspēju, saglabāšanu, noturību, kvalitāti vai vēl kā citādi, bet īstenībā pozitīvās lingvistiskās attieksmes būtība ir pavisam vienkārša: latviešu valodas nākotni noteiks tas, vai pirmām kārtām paši latvieši savu valodu lietos vienmēr un visur, kur vien tas iespējams. Un valodas pētniekiem tādēļ dots virsuzdevums – ar saviem pētījumiem sniegt kaut nelielu ieguldījumu šīs attieksmes veidošanā. Dažādos krājumos izkaisītie raksti nav tikai autonomi savstarpēji neatkarīgi pētījumi – tie tikai visi kopā veido priekšstatu par latviešu valodas situāciju un konkrēta pētnieka pozīciju, citiem vārdiem – pārliecību, bez kuras pētījumi valodas politikā būtu tikai sausa un mehāniska faktu analīze.
Šis ir otrais profesores Druvietes rakstu krājums. Pirmā kopa aptvēra rakstus, kas publicēti no 1982. līdz 2009. gadam (“Skatījums. Valoda, sabiedrība, politika” Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2010). Šim rakstu apkopojumam dots virsraksts “Pārliecība. Valoda, sabiedrība, politika”. Kā redzams, akcents ir mainīts.
Šajā izdevumā ievietoti raksti, kas tapuši no 2010. līdz 2022. gadam. No katra gada veikuma izvēlēti viens vai divi raksti, kas vislabāk raksturotu attiecīgā gada aktualitātes valodas politikā vai valodniecības vēsturē. Ārpus šī krājuma palikuši ārvalstu un Latvijas izdevumos publicētie raksti angļu valodā, kā arī nodaļas Valsts pētījumu programmu ietvaros veidotajās kolektīvajās monogrāfijās “Nacionālās identitātes sociolingvistiskie aspekti” (Zin. red. I. Druviete. Rīga: Latviešu valodas institūts, 2018) un “Latviešu lingvistiskā attieksme: vērtības, pārliecība, prakse” (Zin. red. I. Druviete. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2021).
LU Akadēmiskā apgāda izdevumus visizdevīgāk iegādāties pie apgāda tirdzniecības speciālistes Intas Sakalovskas Aspazijas bulvārī 5 (mob.: 29333919), kā arī LU Akadēmiskā apgāda e-veikalā: https://gramatas.lu.lv/ 15. un 16. decembrī Rīgas Latviešu Biedrības 2. stāvā, Baltajā zālē notiks Ziemassvētku grāmatu tirdziņš, kurā piedalīsies arī LU Akadēmiskais apgāds. Darba laiks: piektdien no 11.00 līdz 19.00 un sestdien no 11.00 līdz 18.00.
