Atklājot konferenci, veselības ministrs Hosams Abu Meri salīdzināja antimikrobiālo rezistenci ir klimata pārmaiņām līdzīgu apdraudējumu cilvēcei. Tāpat kā klimata pārmaiņas antimikrobiālā rezistence nerada uzreiz pamanāmu apdraudējumu, taču tā attīstās lēni un var radīt ļoti nopietnas neatgriezeniskas sekas. “Klimata pārmaiņu rezultātā sabiedrībā izplatās jaunas infekcijas slimības, īpaši augsti riski ir saistīti ar dzīvnieku pārnestām infekcijām. Mikrorganismi, ceļojot no cilvēka uz dzīvnieku un atpakaļ, iegūst jaunas īpašības un var kļūt īpaši bīstami cilvēkam un nejūtīgi pret antibiotikām. Šādu jaunu infekciju ārstēšanai var rasties nepieciešamība lietot vairāk vai spēcīgākas antibiotikas, kas tālāk attīstīs antimikrobiālo rezistenci. Antimikrobiālās rezistences mazināšanā nozīmīga ir starpsektoru sadarbība starptautiskā līmenī. Tādēļ konferences vadmotīvs ir Apvienotiem spēkiem pret antimikrobiālo rezistenci, kas nozīmē sadarboties, dalīties ar informāciju un kopā rīkoties,” norādīja veselības ministrs Hosams Abu Meri. Ministrs uzsvēra, ka viņš kā ārsts apzinās antimikrobiālās rezistences draudus sabiedrības veselībai, tādēļ vēlas šo jautājumu izvirzīt kā savu prioritāti ne tikai Latvijā, bet arī uzturēt šo kā problēmjautājumu ES līmenī un strādāt kopā ar citu ES valstu veselības ministriem.
Pasaules Veselības organizācijas Eiropas Reģionāla biroja direktors Hans Kluge uzsvēra, ka antimikrobiālā rezistence ir saistīta ar pusmiljona cilvēku nāves gadījumu Eiropā katru gadu, un tas ir nopietns sabiedrības veselības un vides apdraudējums. Tas ir vairāk nekā nomirst no tuberkulozes un HIV kopumā Eiropas reģionā. Hans Klūge norādīja uz konferences lielo nozīmi apvienojot dažādu jomu ekspertus, lai kopīgi strādātu antimikrobiālās rezistences ierobežošanai. Viņs arī apsveica Latviju par izstrādāto Vienas veselības plānu.
Pasaules Veselības organizācijas Eiropas Reģionālā biroja antimikrobiālās rezistences programmas vadītājs Danilo Lo-Fo-Wong minēja, ka neskatoties uz to, ka Latvijā situācijas attiecībā uz antimikrobiālo rezistenci ir salīdzinoši laba, ir nedrīkst apstāties pie paveiktā, turpinot virzību uz mērķu sasniegšanu.
Konferences laikā tika uzsvērts, ka būtisks faktors cīņā ar rezistenci ir ilgtspējīga lauksaimniecība, kurā antimikrobiālo līdzekļu lietošana tiek samazināta līdz minimumam. Katras valsts izaicinājums dzīvnieku veselības jomā ir samazināt antimikrobiālo līdzekļu lietošanu. Lai arī Latvijā antimikrobiālie līdzekļi dzīvniekiem tiek lietoti salīdzinoši maz, svarīgi ir apkopot datus par veterinārijā lietotajiem antimikrobiālajiem līdzekļiem, monitorēt rezistences situāciju, nodrošināt uzraudzību un atbalstīt zinātnisko izpēti, piedāvājot datos un pētījumos balstītas metodes un veidus, ar kuru palīdzību iespējams samazināt antimikrobiālo līdzekļu lietošanu, veicinot stratēģijas “no lauka līdz galdam” un Eiropas Savienības klimata mērķu sasniegšanu.
