Latvija un Vācija ir vienota par nepieciešamību palielināt finansējumu aizsardzībai un stiprināt reģiona drošību gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī. Tāpat mums ir līdzīgs redzējums par nepieciešamību nodrošināt tādus fiskālos noteikumus, kas samazina valsts parādu un deficītu, līdz deficīts nonāk pietiekami zem 3% robežas, tādējādi ļaujot valstīm īsā laikā palielināt aizsardzības finansējumu. Runājot par ES daudzgadu budžeta ietvara pārskatīšanu, esam vienisprātis jautājumā, ka Ukrainai šajos grozījumos ir jāparedz pietiekams finansējums, lai tā varētu sabalansēt ieņēmumus ar izdevumiem,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
“Es šajā vizītē apmeklēju izteikti inovatīvu valsti, kas paralēli dod priekšroku nebirokrātiskai, efektīvai un nopietnai valsts pārvaldei. Manā skatījumā tas ir ārkārtīgi pievilcīgs modelis. Mēs šodien runājām par vispārējo politisko situāciju un it īpaši par situāciju drošības jomā, kas ir pilnībā mainījusies pēc briesmīgā un neizprovocētā Krievijas uzbrukuma Ukrainai, tādējādi pārkāpjot starptautiskās tiesības. Abas mūsu valstis atbalsta Ukrainas tautu. Ukrainai ir jāsaņem atbalsts tās centienos sevi aizsargāt. Tas ir liels izaicinājums starptautiskajai sabiedrībai. Es esmu pārliecināts, ka Ukrainā netiek aizsargāta tikai Ukraina, bet arī Eiropas miers un brīvība. Kā finanšu ministriem mūsu uzdevums ir arī mūsu pašu militāro spēju uzlabošana. Savam kolēģim apliecināju, ka Vācija arī ārpus īpašās programmas ietvariem izpildīs NATO 2% mērķi,” norāda Vācijas finanšu ministrs Kristiāns Lindners.
Ministri pārrunāja arī virkni citu jautājumu, piemēram, ekonomikas attīstību abās valstīs, budžeta sagatavošanu, Latvijas finanšu sistēmas noturību pret kiberdraudiem, fintech jomas attīstību, kā arī to, ka gan Latvija, gan Vācija pretendē uz mītnes vietu noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas iestādei (AMLA – Anti-Money Laundering Authority). Latvijas finanšu ministrs uzsvēra, ka Latvijai ir plaša un starptautiski novērtēta pieredze cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, tāpēc iespēja Rīgā uzņemt šāda līmeņa aģentūru stiprinātu Latvijas kā Eiropas mēroga kompetences centra statusu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.
Latviju un Vāciju tradicionāli vieno aktīva ekonomiskā sadarbība. Vācija ir viens no lielākajiem Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem.
