NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
25. janvārī, 2018
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Tieslietas
4
4

Grozījumi Krimināllikumā stiprina cietušo aizsardzību

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Grozījumi Krimināllikumā stiprina cietušo aizsardzību.

FOTO: Freepik

Tieslietu ministrijas ieskatā būtiskākie grozījumi Krimināllikumā, kas stājās spēkā šī gada janvārī, ir saistīti ar vardarbības apkarošanu ģimenē un cietušo aizsardzību pret vardarbību.

īsumā
  • Būtiskākie grozījumi Krimināllikumā ir saistīti ar vardarbības apkarošanu ģimenē un cietušo aizsardzību pret vardarbību.
  • No šī gada janvāra ir noteikta psiholoģiskas dabas traucējumu gradācija.
  • Turpmāk tiek paredzēta kriminālatbildība par personas vajāšanu.
  • Likumā jau iekļautie un nostiprinātie pagarinātā noilguma gadījumi ir papildināti ar jauniem gadījumiem.
  • Krimināllikumā ir papildināts pastiprinošo apstākļu saraksts.
  • Dzimumorgānu kropļošana ir atzīta par smagu miesas bojājumu.
  • Kriminālprocesu par viegliem miesas bojājumiem ģimenes lokā turpmāk varēs uzsākt arī gadījumos, kad upuris jeb cietušais pats nav iesniedzis iesniegumu vai sūdzību policijā.
  • Likumprojektu nepieņem vienā dienā, bet arī ministrijā darbs nestāv uz vietas.

Tieslietu ministrija (TM) preses konferencē par vardarbības apkarošanu ģimenēs un cietušo aizsardzību pret vardarbību vērsa uzmanību, ka grozījumi Krimināllikumā (KL) stiprina cietušo aizsardzību. "Mēs turpinām rūpēties par bērniem, pret kuriem ir izdarīts noziedzīgs nodarījums, un stiprinām jebkuras noziedzīgā nodarījumā cietušas personas aizsardzību," skaidro TM Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska.

Minētajā konferencē aplūkoja būtiskākos grozījumus krimināltiesībās, kas stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī:

  • psiholoģiskas dabas traucējumu gradācijas noteikšana;
  • kriminālatbildības par personas vajāšanu noteikšana;
  • pagarināto noilguma gadījumu papildināšana;
  • atbildību pastiprinošo apstākļu saraksta paplašināšana;
  • sieviešu dzimumorgānu kropļošanas atzīšana par smagu miesas bojājumu;
  • kriminālprocesa par viegliem miesas bojājumiem ģimenes lokā uzsākšana neatkarīgi no tā, vai vardarbības upuris ir pats iesniedzis iesniegumu vai sūdzību policijā.

Savukārt Mg. iur. Egona Rusanova, LU doktoranta, ZAB "Rusanovs & Partneri" vadītāja, un Mg. iur. Jura Januma, LU doktoranta, ZAB "Rusanovs & Partneri" zvērināta advokāta palīga, komentāru par grozījumiem KL var meklēt LV portāla publikācijā "Grozījumus Krimināllikumā varēs vērtēt pēc to aprobēšanas tiesu praksē".

Psiholoģiskas dabas traucējumu gradācija

Konferencē norādīja, ka būtiskas izmaiņas, kas saistītas ar cietušo aizsardzību, ir izdarītas arī likumā "Par Krimināllikuma stāšanos spēkā un piemērošanas kārtību". No šī gada janvāra minētā likuma grozījumi nosaka psiholoģiskas dabas traucējumu gradāciju. Turpmāk likumā ir definēti kritēriji – kas ir psihisks traucējums un kas ir psihiska trauma.

I. Gratkovska skaidro, ka "tādā veidā tiek palielināta personas aizsardzība gadījumos, kad persona nav guvusi fiziskus miesas bojājumus, bet ir guvusi vai nu psiholoģisku traucējumu, vai psihisku traumu".

"Likumā ir definēti kritēriji, kas ir psihisks traucējums un kas ir psihiska trauma."

Līdz šim kriminālatbildība attiecībā uz psihiskiem traucējumiem bija vai nu gadījumos, kad tie bija ārkārtīgi smagi, vai gadījumos, kad kriminālatbildību kvalificēja kā smaga miesas bojājuma izdarīšanu. Proti, ja psihiskie traucējumi vai trauma bija mazāk smaga, kriminālatbildību neparedzēja.

"Turpmāk tajos gadījumos, kad persona gūs psihisku traucējumu vai psihisku traumu, kas ilgstoši ietekmē personas sociālo adaptāciju, respektīvi, kad noziedzīgu nodarījumu kvalificēs kā vieglu miesas bojājumu, var iestāties kriminālatbildība," norāda I. Gratkovska.

Personas vajāšana

Arī TM ieskatā viens no svarīgākajiem grozījumiem KL ir pilnīgi jauna panta ieviešana, kas turpmāk paredz kriminālatbildību par personas vajāšanu, proti, par vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu šai personai, nevēlamu saziņu ar šo personu, bet ar nosacījumu, ka personai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību.

Plašāku informāciju par to, kas ir vajāšana un kādas ir tās pazīmes, var meklēt LV portāla publikācijā "Par vajāšanu ieviesīs kriminālatbildību".

Pagarinātais noilgums

KL jau iekļautie un nostiprinātie pagarinātā noilguma gadījumi ir papildināti ar jauniem gadījumiem. Kā tika norādīts konferencē, līdz šim tie bija noziedzīgi nodarījumi pret nepilngadīgajiem, kas saistīti ar dzimumneaizskaramību un tikumību, bet tagad šis noziedzīgo nodarījumu uzskaitījums pret bērniem ir papildināts ar piespiedu laulību, dzimumorgānu kropļošanu, piespiedu abortu vai sterilizāciju.

Tāpat konferencē stāstīja, ka pagarinātā noilguma būtība ir tajā, ka noilgums iestājas nevis no nozieguma izdarīšanas brīža, bet to rēķina no mirkļa, kad nepilngadīgais ir sasniedzis 18 gadu vecumu.

"Bērni tiek psiholoģiski un emocionāli traumēti."

Šobrīd noilgums attiecībā uz sevišķi smagiem noziegumiem ir 15 gadi, savukārt uz noziegumiem, kuriem paredzēts mūža ieslodzījums, – 30 gadi.

"Pagarinātais noilgums nav radies nejauši, proti, dziļas krimināltiesību ekspertu diskusijas rezultātā bija tikai loģiski noteikt lielāku gadu skaitu (20 gadi) tiem sevišķi smagajiem noziegumiem, kas izdarīti pret bērnu," skaidro I. Gratkovska, norādot, ka pretējā gadījumā, izdarot noziegumu pret gadu vecu bērnu, viņam sasniedzot 16 gadu vecumu, iestātos noilgums, līdz ar to persona šādos gadījumos būtu nepasargāta.

Atbildību pastiprinošo apstākļu saraksta papildināšana

Tāpat KL ir papildināts pastiprinošo apstākļu saraksts. Līdz šim par pastiprinošu apstākli atzina gadījumus, kad noziedzīgu nodarījumu izdarīja pret personu, kura nav sasniegusi 16 gadu vecumu, neskatoties uz to, ka Latvijā nepilngadīga persona ir persona līdz 18 gadu vecumam.

"Šos divus gadus KL neregulēja, taču turpmāk jaunais apstāklis attieksies uz visiem bērniem līdz 18 gadu vecumam," stāsta I. Gratkovska.

Ar grozījumiem KL atbildību pastiprinošo apstākļu sarakstā ir uzskaitīti arī tie noziedzīgie nodarījumi, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, vai ar personas veselību, vai izdarīti pret tikumību un dzimumneaizskaramību, ja šie noziedzīgie nodarījumi ir izdarīti nepilngadīgā klātbūtnē. I. Gratkovska vērš uzmanību, ka "bērni, redzot izdarām minētos noziedzīgos nodarījumos, tiek psiholoģiski un emocionāli traumēti".

Atbildība par sieviešu dzimumorgānu kropļošanu

Saskaņā ar grozījumiem KL sieviešu dzimumorgānu kropļošana ir atzīta par smagu miesas bojājumu.

"Lai arī šī ir Tuvo Austrumu un Āfrikas valstīs praktizēta tradīcija un Latvijā šobrīd šādu gadījumu nav bijis vai TM par tādiem nav informēta, ir jāņem vērā personu kustība gan Eiropā, gan pasaulē kopumā, jo šobrīd ir atzīts, ka 200 miljoni cilvēku pasaulē ir cietuši no šāda veida darbībām. Līdz ar to arī Latvijā ir paredzēta kriminālatbildība par sieviešu dzimumorgānu kropļošanu," skaidro I. Gratkovska.

"Kriminālprocesu par viegliem miesas bojājumiem ģimenes lokā var uzsākt bez cietušā iesnieguma."

Tāpat TM pārstāve norāda, ka līdz šim par šādām darbībām atbildība bija tikai gadījumā, ja personai iestājas reproduktīvo spēju zudums, taču, ņemot vērā, ka dzimumorgānu kropļošana ne vienmēr izraisa reproduktīvo spēju zaudējumu, daudzos gadījumos cietušo aizsardzību nevarēja īstenot.

Kriminālprocesa uzsākšana bez cietušā iesnieguma policijā

Kriminālprocesu par viegliem miesas bojājumiem ģimenes lokā turpmāk varēs uzsākt arī tajos gadījumos, kad upuris jeb cietušais pats nebūs iesniedzis iesniegumu vai sūdzību policijā.

Tas attiecas uz situācijām, kad noziegums ir izdarīts pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, ir laulātais vai bijušais laulātais, ir vai ir bijis nereģistrētās laulāto attiecībās vai ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir kopīga nedalīta saimniecība.

"Mums bija vairākas versijas, kā risināt situāciju, lai kriminālprocess par viegliem miesas bojājumiem ģimenes lokā nebūtu atkarīgs tikai no cietušās personas iesnieguma," skaidro I. Gratkovska, norādot, ka TM problēmu risināja, papildinot 130. panta trešo daļu ar jaunu kvalificējošo pazīmi, un bija tikai loģiski ietvert tādu pašu papildinājumu pie smagiem un vidēji smagiem miesas bojājumiem, lai pieeja, strādājot ar šiem noziegumiem, būtu sistemātiska, nevis haotiska. "Kamēr Saeimā virza, piemēram, grozījumus KL, ministrijā darbs nestāv uz vietas. Ja mēs redzam, ka attiecīgie grozījumi ir izstrādāti, bet līdz ieviešanas termiņam tie nespēs iziet trīs lasījumus, mēs vienkārši esam spiesti tos iesniegt kādā no atvērtajiem likumprojektiem, nodrošinot, ka valstij nav jāmaksā, piemēram, kompensācijas Eiropas Komisijai par saistību nepildīšanu," viņa norāda.

Visi TM iesniegtie priekšlikumi, gari un plaši argumentējot, ir aprakstīti pavadvēstulē, tāpat kā tas darīts likumprojekta anotācijā. Savukārt pavadvēstules ir pieejamas Saeimas datubāzē, līdz ar to no piemērotāju viedokļa informācija ir tikpat pieejama kā anotācijā.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU