SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
21. oktobrī, 2010
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Satiksme
6
15
6
15

Autovadītājs un viņa soda punkti

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Uzskaites punktu sistēmā tiek identificēti autovadītāji, kas regulāri pārkāpj Ceļu satiksmes noteikumus. Tos, kas noteikumus nepārkāpj vai pārkāpumiem ir epizodisks, nejaušības raksturs, šī sistēma nebiedē.

FOTO: Nora Krevņeva, A.F.I

2003. gadā Latvijā tika ieviesti Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu uzskaites punkti. Bet informatīvā kampaņa beidzās, un, kļūstot par ikdienu, tie pārstāja interesēt arī medijus. 2010. gadā autovadītāji nereti dzīvo savu, bet viņu soda punkti – savu dzīvi. Tāpēc daudzi par tiem atceras tikai brīdī, kad saņem CSDD paziņojumu. Bet tad bieži izrādās jau par vēlu.

Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu uzskaites punktu sistēma tika radīta neilgi pirms Latvijas iestāšanās ES. Tās mērķis ir disciplinēt autovadītājus, veicināt drošu transportlīdzekļu vadīšanu un identificēt tos, kas sistemātiski pārkāpj noteikumus. Šādi pārkāpumu uzskaites punkti, ko ikdienā autovadītāji parasti sauc par soda punktiem, ir visās dalībvalstīs. Kā zina teikt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Juridiskās daļas priekšnieka vietnieks Jānis Golubevs, pamatprincips un sistēma visur esot līdzīga, atšķiras viena otra nianse. Piemēram, Francijā punktus nevis pieskaita, bet atskaita no sākotnējiem sešpadsmit, kas piešķirti ikvienam vadītājam, un, kad sasniegta kritiskā robeža, sūta vienu, nevis četrus paziņojumus, kā tas ir pie mums. Savukārt Vācijā punkti tiek reģistrēti katrā reģionā atsevišķi. Tomēr tieši šo abu valstu pieredze un modeļi tika ņemti par pamatu, meklējot Latvijas apstākļiem un satiksmes drošības situācijai piemērotāko variantu.

Par ko saņem pārkāpuma punktus

Izstrādājot uzskaites punktu koncepciju, tika panākta principiāla vienošanās – pirmkārt, punktus saņem tikai autovadītāji, un uz citiem satiksmes dalībniekiem tie nav attiecināmi; otrkārt, uzskaites jeb tā dēvētos soda punktus piešķir tikai par pārkāpumiem, kas tieši apdraud satiksmes drošību un rada reālus satiksmes negadījuma draudus. Par formāliem pārkāpumiem, piemēram, ja aizmirsts ieslēgt tuvās gaismas vai mājās aizmirsti dokumenti, soda punktus autovadītāji nesaņem. „Bet, lūk, aizmirst piesprādzēties jau ir bīstams pārkāpums, kas apdraud paša autovadītāja dzīvību,” skaidro J. Golubevs. „Tātad princips, pēc kura vadoties tiek piešķirti uzskaites punkti ne tikai pie mums, bet visā Eiropā, ir sabiedriskā bīstamība. Ministru kabineta noteikumiem Nr. 551 „Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi”, kas stājās spēkā 2004. gada 1. jūlijā, ir pielikums, kurā fiksēti visi administratīvie pārkāpumi ceļu satiksmē atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam (APK), un katram pārkāpumam pretī atrodas nulle vai attiecīgais punktu skaits, ko var piešķirt par šo pārkāpumu.”

Tātad – ne visi pārkāpumi, par kuriem draud administratīvais sods, automātiski nozīmē arī soda punktu piešķiršanu. Pārkāpumi, kas nerada reālus satiksmes negadījuma draudus, netiek vērtēti ar soda punktiem. Tādu ir vairāk nekā trešdaļa no visiem ceļu satiksmes pārkāpumiem.

Pārkāpumi un punktu skaits

Punktus no 1 līdz 8 par dažāda rakstura un smaguma ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem piešķir papildus naudas sodam, ko paredz APK. Soda punktu saņemšana neatbrīvo no naudas soda maksāšanas, un naudas soda samaksāšana nekādi neietekmē pārkāpumu uzskaites punktus.

"Par formāliem pārkāpumiem, piemēram, ja aizmirsts ieslēgt tuvās gaismas vai mājās aizmirsti dokumenti, soda punktus autovadītāji nesaņem."

Visvairāk – astoņus uzskaites punktus – piešķir par automašīnas vadīšanu vai vadīt mācīšanu reibumā, un, šķiet, tieši to soda punktu autovadītāji ir iegaumējuši vislabāk. Tomēr 8 punktus var dabūt arī par nepakļaušanos policijas prasībai apstāties. Seši pārkāpumu uzskaites punkti autovadītājam draud par agresīvu braukšanu, tramvaja apdzīšanu pa pretējā virziena sliežu ceļa klātni un vēl dažiem citiem pārkāpumiem. Ir virkne pārkāpumu, par kuriem piešķir 4 un 5 punktus. Tomēr vislielākās iespējas nedisciplinētam vai paviršam autovadītājam ir saņemt no 1 līdz 3 punktiem. Ņemot vērā, ka punktu skaits ir tieši saistīts ar konkrētā pārkāpuma ietekmi uz satiksmes drošību, to skaits vienlaikus liecina arī par pārkāpuma bīstamības pakāpi un iespēju izraisīt satiksmes negadījumu.

Punktu fiksēšana, uzkrāšana un dzēšana

Jau pašā sākumā, strādājot pie koncepcijas „Par pārkāpumu punktu sistēmas piemērošanu”, tika panākta principiāla vienošanās, ka datubāzi, kurā tiks reģistrēti uzskaites soda punkti, uzturēs nevis policija vai Iekšlietu ministrija, bet gan CSDD. Nodalot tos, kas fiksē pārkāpumus, no tiem, kas strādā ar soda punktu sistēmu, tika izslēgts varbūtējs interešu konflikts. Kaimiņi, lietuvieši, izvēlējās pirmo variantu -Iekšlietu ministrija un policija. Iespējams, tāpēc tur šī pārkāpumu uzskaites punktu ieviešana cieta neveiksmi.

„Latvijā visa punktu uzskaites sistēma pilnībā ir automatizēta,” skaidro J. Golubevs. „Kad policija pieņēmusi lēmumu par autovadītāja administratīvo sodīšanu, informācija no sodu reģistra nonāk CSDD uzturētajā uzskaites punktu reģistrā, kur automātiski, atbilstoši pārkāpumam, autovadītājam tiek fiksēts un reģistrēts atbilstošais punktu skaits. Arī tas tiek darīt automātiski. Šo procesu nav iespējams ietekmēt nedz manuāli, nedz elektroniski. Jebkurš mēģinājums kaut ko tādu darīt tūlīt tiks pamanīts. Arī punktu dzēšana notiek automātiski, beidzoties termiņam, līdz kuram tie spēkā.”

Pārkāpumu uzskaites punkti ir spēkā divus gadus no administratīvā lēmuma spēkā stāšanās brīža. Pēc tam tos dzēš. Punktus dzēš arī tad, ja autovadītājs apmeklē kursus satiksmes drošības un drošas transportlīdzekļu vadīšanas jautājumos. Turklāt ikvienam autovadītājam ir iespējams, izmantojot CSDD bezmaksas e-pakalpojumu, piekļūt punktu uzskaites reģistram, lai pārliecinātos par viņa sakrāto punktu skaitu, izdarīto pārkāpumu vai šo punktu dzēšanu. E-pakalpojumam var reģistrēties CSDD mājaslapā www.csdd.lv.

Maksimālais punktu skaits un no tā izrietošās sekas

Maksimālais punktu skaits autovadītājam ar braukšanas stāžu vairāk par diviem gadiem ir 16 punkti. Autovadītājam ar braukšanas stāžu līdz diviem gadiem – 10 punkti. Tos sasniedzot, kā vieniem, tā otriem jārēķinās ar vadītāja tiesību izmantošanas aizliegumu uz vienu gadu. Tomēr vēl pirms tam vadītājs tiek brīdināts.

Pirmo brīdinājuma vēstuli no CSDD pārkāpējs saņem, kad kopumā uzkrāti četri soda punkti. Un tai atšķirībā no nākamajām ir tikai informatīvs, brīdinājuma raksturs. Nākamo vēstuli autovadītājs saņem, kad uzkrājušies astoņi soda punkti. Tā vadītājam atgādina, ka atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumiem un jau pieminētajiem MK noteikumiem viņam ir pienākums apmeklēt kursus satiksmes drošības un drošas transportlīdzekļu vadīšanas jautājumos. Tie ir maksas kursi, un autovadītājam var izmaksāt ap 120 latiem. Pēc šiem kursiem tiek dzēsti divi soda punkti. Ja vadītājs kursus atsakās apmeklēt, tiek pieskaitīti divi punkti. Tas nozīmē, ka autovadītājs ar stāžu mazāk par diviem gadiem faktiski šādā situācijā zaudē tiesības uz gadu. Tie, kuriem vadītāja stāžs ir lielāks, var cerēt, ka turpmākos gadus brauks bez pārkāpumiem, punkti dzēsīsies un tādēļ var kursus neapmeklēt. Tādu, kas izvēlas šo variantu, netrūkst, it sevišķi krīzes laikā.

"Soda punktu saņemšana neatbrīvo no naudas soda maksāšanas. "

Nākamo paziņojumu autovadītājs saņem, kad iegūto uzskaites punktu skaits sasniedzis divpadsmit. Šajā gadījumā autovadītājam jānokārto eksāmens ceļu satiksmes drošības jautājumos un transportlīdzekļu vadīšanas iemaņu pārbaudē. Visbeidzot, sasniedzot maksimāli pieļaujamo punktu skaitu – sešpadsmit, tiek nosūtīts lēmums, ka tiesības tiek atņemtas uz gadu un autovadītāja apliecība jānodod CSDD.

Ja kāds to neņem vērā un turpina dokumentu izmantot, viņš kaitē pats sev, jo gadu, kas būs jāpavada bez tiesībām, vienalga, sāk skaitīt no apliecības nodošanas brīža, bet autovadītājs vēl riskē saņemt sodu par nederīga dokumenta izmantošanu. Visbeidzot, ja autovadītājs desmit gadu laikā uzkrāj 16 punktu summu divas reizes, viņam ceļš uz vadītāja apliecības iegūšanu jāsāk no jauna.

Kā saglabāt un atgūt tiesības

Viselementārākais veids, kā saglabāt autovadītāja apliecību, ir – nepārkāpt noteikumus. Bet, ja nu soda punkti uzkrājušies, tad neatliek nekas cits, kā pildīt likumā noteiktās prasības - apmeklēt kursus, nepieciešamības gadījumā kārtot eksāmenu un par to visu maksāt no savas kabatas. Iebildumus, ka maksāšana par kursiem un eksāmenu izskatās pēc atkārtota soda, jo administratīvo sodu par savu pārkāpumu vainīgais taču samaksājis, J. Golubevs kategoriski noraida.

„Nevienā valstī tas netiek interpretēts kā sods,” viņš saka. „Tā ir katra cilvēka paša atbildība un brīva izvēle – ievērot likumu vai to pārkāpt, piemēram, pārsniedzot ātrumu, braucot alkohola reibumā vai ignorējot citus Ceļu satiksmes noteikumus. Valsts nedrīkst pieļaut, ka šāds cilvēks ar savu bezatbildību apdraud citus, tāpēc ir noteikta kārtība, kā valstij konkrēto personu ietekmēt. Kursi un eksāmeni ir ietekmēšanas un audzināšanas līdzeklis. Turklāt citās valstīs - Skandināvijā vai Vācijā - cilvēkam, kurš zaudējis tiesības par braukšanu dzērumā, to atgūšana prasa divus un vairāk gadus ar regulāru mediķu un citu speciālistu apmeklēšanu, lai pierādītu, ka cilvēks apzinās savu vainu un gatavs laboties.”

Problēmas, kas raksturīgas tikai Latvijai

Vēl būtisks fakts, ar ko jārēķinās autovadītājiem, – CSDD vēstules tiek nosūtītas uz personas deklarēto dzīvesvietu. Nereti cilvēki izvirza pretenzijas, ka nekādu brīdinājumu nav saņēmuši, tāpēc neko nav zinājuši. Tomēr šis pamatojums nevienu no atbildības neatbrīvo. Kā uzsver J. Golubevs, ierakstīta vēstule tiek nosūtīta uz adresi, kuru cilvēks pats uzrādījis. Valsts nav vainīga, ka viņš tur nedzīvo un nav deklarējis savu faktisko dzīvesvietu. Pēdējā laikā tamlīdzīgu gadījumu skaits pieaug, jo daudzi pametuši Latviju un strādā ārpus tās, bet šīs adreses neuzrāda.  

"Pārkāpumu uzskaites punkti ir spēkā divus gadus no administratīvā lēmuma spēkā stāšanās brīža. Pēc tam tos dzēš. "

Tomēr viena no galvenajām problēmām, kas raksturīga tikai Latvijā, – tiesāšanās ar valsti pat tad, ja skaidri zināms, ka esi vainīgs. Kā apgalvo jurists, Vācijā vai citās vecajās ES dalībvalstīs tas esot kaut kas neiedomājams. Pie mums cilvēks, zinot, ka viņam uzkrājušies 16 soda punkti un var nākties uz gadu zaudēt tiesības, sodu par pēdējo pārkāpumu apstrīd tiesā. Ja arī tiesa viņu atzīst par vainīgu, spriedumu pārsūdz nākamās instances tiesā. Bet, kamēr autovadītājs tiesājas, soda punkti par pēdējo pārkāpumu pieskaitīti netiek, savukārt iepriekš piešķirtie dzēšas. Tamlīdzīga tiesāšanās, kā zināms, Latvijā ilgst vairākus gadus, turklāt prasības iesniedzējam par to nekas nav jāmaksā. Nerunājot nemaz par līdzekļiem, ko valsts tērē šādu tiesāšanos apmaksājot, tā ir absurda arī no juridiskā un morālā viedokļa, tāpēc CSDD šobrīd mēģina panākt izmaiņas likumdošanā, lai izslēgtu personas tiesību aizstāvību izmantot ļaunprātīgos nolūkos.

Kāds labums no šīs sistēmas

Pateicoties noteikumu pārkāpu uzskaites punktu sistēmai, tiek identificēti autovadītāji, kas regulāri pārkāpj Ceļu satiksmes noteikumus.

„Tos, kas noteikumus nepārkāpj vai pārkāpumiem ir epizodisks, nejaušības raksturs, šī sistēma nebiedē,” uzskata J. Golubevs. „Tā veidota kā līdzeklis, lai fiksētu un ietekmētu personas, kas noteikumus pārkāpj regulāri.” Ne velti no soda punktiem daudzi autovadītāji baidoties vairāk nekā no bargiem sodiem.

"Sasniedzot attiecīgu maksimālo punktu skaitu, autovadītājam jārēķinās ar vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz vienu gadu."

Tomēr autovadītāju skaits, kas punktu dēļ zaudējuši tiesības nav liels. Tikai apmēram 0,1% no kopējā autovadītāju skaita, kas Latvijā ir ap 900 tūkstoši. Līdzīgi esot arī citās Eiropas valstīs.

UZZIŅAI

Izsūtīti paziņojumi un uzlikti liegumi autovadītāju apliecībām par 16 un 10 punktu pārsniegšanu

2008. gads – 633

2009. gads – 502

2010. gada pirmais pusgads – 179

Izsūtīti paziņojumi

  • 2008. gads: uzaicinājums uz eksāmenu ceļu satiksmes drošības jautājumos (12 p.) – 666; uzaicinājums uz kursiem ceļu satiksmes drošības jautājumos (8 p.) – 6831
  •  2009. gads: uzaicinājums uz eksāmenu ceļu satiksmes drošības jautājumos (12 p.) – 515; uzaicinājums uz kursiem ceļu satiksmes drošības jautājumos (8 p.) – 5180
  •  2010. gada pirmais pusgads: uzaicinājums uz eksāmenu ceļu satiksmes drošības jautājumos (12 p.) – 195; uzaicinājums uz kursiem ceļu satiksmes drošības jautājumos (8 p.) – 1607
Labs saturs
15
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU