Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Līdz ar izmaiņām noteikumos, krietni paplašināti un līdz ar to precizēti apraksti transportlīdzekļu vadītāju veselības problēmām, kas neļauj personai vadīt transportlīdzekli.
FOTO: Arnis Blumbergs
2010. gada 5. oktobrī Ministru kabinets (MK) pieņēma noteikumus Nr. 932, kas groza iepriekšējos MK noteikumos Nr. 57 „Noteikumi par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju, kā arī par veselības pirmstermiņa pārbaudes izdevumu segšanas kārtību”. Jaunie noteikumi stājās spēkā 2010. gada 9. oktobrī.
Noteikumu grozījumu mērķis bija pārņemt 2009. gada 25. augusta Komisijas Direktīvu 2009/112/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/439 EEK par vadītāju apliecībām, un 2009. gada 25. augusta Komisijas Direktīvu 2009/113/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/126/EK par vadītāju apliecībām, kas precizē šobrīd noteiktās pretindikācijas (medicīniskus iemeslus, kuru dēļ var liegt iegūt braukšanas tiesības) transportlīdzekļu vadītājiem.
Noteikumu grozījumus izstrādāja Satiksmes ministrija, noteikumu projekta apstiprināšanas procesā piedalījās Veselības ministrija, izsakot savas korekcijas brīdī, kad noteikumu projekts tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Ņemot vērā, ka noteikumu projekta saturs pēc būtības nebija ietekmējams, jo tas tieši saistīts ar iepriekš minētajām direktīvām, Veselības ministrija ierosināja dažas medicīniskās terminoloģijas korekcijas atbilstoši Veselības ministrijas galveno speciālistu ieteikumam.
"Noteikumos ietverta transportlīdzekļa vadītāja atbildība, sniedzot ārstam patiesu un precīzu informāciju par savu veselības stāvokli."
Noteikumi ietver krietni paplašinātus un līdz ar to precīzākus aprakstus transportlīdzekļu vadītāju veselības problēmām, kas neļauj personai vadīt transportlīdzekli. Paplašinātie pielikumi tagad ir epilepsijas lēkmju, samaņas un apziņas traucējumu, cukura diabēta un redzes traucējumu gadījumiem.
„Noteikumu projekts attiecas uz transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kas vēlas iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības. Noteikumos iestrādātais regulējums jāpiemēro ārstniecības personām, kuras pārbauda veselību transportlīdzekļu vadītājiem, un personām, kas vēlas iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības. Grozījumi neietekmē veselības pārbaužu periodiskumu, bet gan tikai precizē transportlīdzekļu vadītāju pretindikāciju aprakstu.
Ārstniecības personām būs rūpīgāk jāizvērtē personu veselības stāvoklis atbilstoši normatīvā noteiktajam. Turklāt noteikumos ietverta transportlīdzekļa vadītāja atbildība, sniedzot ārstam patiesu un precīzu informāciju par savu veselības stāvokli, kas ir ļoti pareizi: līdz šim visa atbildība par veselības pārbaudēm gūlās tikai uz ārsta pleciem,” skaidro Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta Ārstniecības un katastrofu nodaļas vadītājas vietniece Antra Valdmane.
Pirmreizējās, atkārtotās un pirmstermiņa pārbaudes
Kā paredz Ceļu satiksmes likums, topošā vai jau esošā transportlīdzekļa vadītāja veselības stāvokļa atbilstību attiecīgās kategorijas transportlīdzekļa vadīšanai apliecina medicīniskā izziņa vai atzinums par medicīniskajām pretindikācijām transportlīdzekļa vadīšanai. Ir pirmreizējās, atkārtotās un pirmstermiņa pārbaudes.
Pirmreizējās pārbaudes iziet tie cilvēki, kas vēlas iegūt transportlīdzekļa vadītāja apliecību. Atkārtotās veselības pārbaudes ir atkarīgas no transportlīdzekļa vadītāja kategorijas un personas vecuma. Tā M, A1, A, B1, B un BE kategorijas transportlīdzekļu vadītājiem, kā arī traktortehnikas un citu pašgājēju mašīnu vadītājiem atkārtotās pārbaudes jāiziet ik pēc 10 gadiem, personām pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas - ik pēc trim gadiem. Savukārt C1, C, D1, D, C1E, CE, D1E un DE kategorijas transportlīdzekļu vadītājiem, kā arī tramvaju un trolejbusu vadītājiem atkārtotās veselības pārbaudes jāiziet ik pēc pieciem gadiem, bet personām pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas - ik pēc trim gadiem.
Pirmstermiņa veselības pārbaudi jāiziet transportlīdzekļa vadītājam, kas sodīts par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko dzērienu reibumā, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē. Vēl uz veselības pirmstermiņa pārbaudi transportlīdzekļa vadītāju ir tiesības nosūtīt, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka transportlīdzekļa vadītājam ir MK noteiktās medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai.
"Pats šoferis nevar izlasīt noteikumus un konstatēt – drīkst vai nedrīkst viņš vadīt izvēlētās kategorijas transportlīdzekli. Noteikumi ir vadlīnijas mediķiem, nevis pašiem autovadītājiem."
Atbilstoši Ceļu satiksmes likumam jaunajos MK noteikumos Nr. 932 ir noteiktas vairākas saslimšanas, kurām, izsniedzot vai atjaunojot transportlīdzekļa vadītāja apliecību, mediķim jāpievērš īpaša uzmanība. Tās ir dažādas neiroloģiskās slimības un sindromi, garīgie traucējumi, alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu (izņemot tabaku) pārmērīga, kaitējoša lietošana vai atkarība, iekšķīgās slimības, tāpat redzes, dzirdes traucējumi, kā arī traumas un to sekas. Ievērojot noteikumus, ārsts izvērtē pacienta veselība stāvokli un izlemj, drīkst vai nedrīkst šis cilvēks vadīt transportlīdzekli.
Līdz ar izmaiņām šajos noteikumos turpmāk, atbilstoši ES direktīvām, mediķiem ir precīzāki priekšraksti, kā pārbaudīt epilepsijas slimnieku, cukura diabēta pacientu, kā arī cilvēku ar redzes traucējumiem atbilstību tam, vai viņi drīkst vadīt attiecīgās kategorijas transportlīdzekli. Katrā ziņā topošais vai esošais šoferis pats nevar izlasīt noteikumus un konstatēt – drīkst vai nedrīkst viņš vadīt izvēlētās kategorijas transportlīdzekli. Noteikumi ir vadlīnijas mediķiem, nevis pašiem autovadītājiem.
Atšķirīgi noteikumi ir M, A1, A, B1, B un BE kategorijas transportlīdzekļu vadītājiem, kā arī traktortehnikas un citu pašgājēju mašīnu vadītājiem (sauksim viņus par pirmo grupu) un C1, C, D1, D, C1E, CE, D1E un DE kategorijas transportlīdzekļu vadītājiem, kā arī tramvaju un trolejbusu vadītājiem (sauksim viņus par otro grupu).
Precizēta epilepsijas slimnieku veselības pārbaude
Noteikumi paredz, ka viens no iemesliem, kādēļ var liegt vadīt automašīnu, ir epilepsijas lēkmes (divas vai vairākas epilepsijas lēkmes mazāk nekā piecu gadu laikā) un citas samaņas un apziņas traucējumu lēkmes.
Pirmās grupas autovadītājiem – epilepsijas vai citu apziņas traucējumu slimniekiem - atļauts vadīt transportlīdzekli tikai pēc kompetenta speciālista veiktiem izmeklējumiem un regulārām medicīniskām pārbaudēm, kurās kvalificēts speciālists lemj par epilepsijas vai citu samaņas vai apziņas traucējumu norisi, to klīnisko formu un ārstēšanas efektivitāti. Transportlīdzekļa vadītāju, kas slimo ar epilepsiju, novēro tik ilgi, līdz lēkmes nav bijušas vismaz piecus gadus. Ja gada laikā personai lēkmes neatkārtojas, tā drīkst vadīt transportlīdzekli. Noteikumi paredz, kādi vēl kritēriji jāizvērtē, lai noteiktu, drīkst vai nedrīkst pacients vadīt transportlīdzekli. Tā, piemēram, personai, kurai epilepsijas lēkmes ir bijušas tikai miegā, var atļaut vadīt transportlīdzekli uz termiņu, kas nepārsniedz vienu gadu. Ja tiek konstatēti lēkmju gadījumi nomodā, atļaut vadīt transportlīdzekli var tikai tādā gadījumā, ja lēkmes nav bijušas viena gada laikā.
Savukārt uz otrās grupas transportlīdzekļu vadītājiem attiecināmi krietni stingrāki noteikumi. Piemēram, atsākt vadīt transportlīdzekli ļauts personām, kam 10 gadu laikā nav bijušas epilepsijas lēkmes un kas šajā laikposmā nav lietojušas pretepilepsijas medikamentus.
Paplašināta cukura diabēta pacientu veselības pārbaude
Izmaiņas noteikumos attiecas arī uz cukura diabēta pacientiem. Tā pirmās grupas vadītājiem atļauts vadīt transportlīdzekli, ja viņš lieto antidiabētiskos medikamentus un ne retāk kā reizi piecos gados veic regulāras medicīniskās pārbaudes, kā arī regulāru dinamisku novērošanu pie endokrinologa (ne retāk kā reizi 12 mēnešos).
Vadīt transportlīdzekli aizliegts personām, kam konstatēta atkārtota smaga hipoglikēmija vai (un) nepietiekama šīs problēmas apzināšanās. Noteikumi paredz, ka personai, kam ir cukura diabēts, jāpierāda, ka viņa apzinās hipoglikēmijas risku, atpazīst tās simptomus un spēj adekvāti kontrolēt glikēmijas līmeni asinīs.
"Visiem transportlīdzekļu vadītājiem – cukura diabēta pacientiem – ir pienākums ziņot par nopietnu hipoglikēmijas gadījumu, ja ir bijusi nepieciešama citas personas palīdzība."
„Diabēta pacienti parasti ir ļoti apzinīgi, un viņiem nevajadzētu rasties problēmām pierādīt savu izpratni par slimības risku. Šie pacienti regulāri apmeklē ģimenes ārstu vai endokrinologu, tādēļ ārstniecības persona gan pēc pacienta attieksmes, gan slimības gaitas var secināt, izprot pacients savu slimību vai ne,” skaidro A. Valdmane.
Savukārt otrās grupas kategoriju transportlīdzekļu vadītājam atļauts vadīt transportlīdzekli atsevišķos izņēmuma gadījumos, pamatojoties uz kompetentas medicīnas iestādes atzinumu un regulārām medicīniskām pārbaudēm, kuru intervāls nepārsniedz trīs gadus. Ir noteikti arī īpaši kritēriji šīs grupas pacientiem, kas lieto medikamentus. Piemēram, transportlīdzekļa vadītājs kontrolē savu veselības stāvokli regulāri, vismaz divreiz dienā, kā arī pirms transportlīdzekļa vadīšanas mēra glikozes saturu asinīs.
Visiem transportlīdzekļu vadītājiem – cukura diabēta pacientiem – ir pienākums ziņot par nopietnu hipoglikēmijas gadījumu, ja ir bijusi nepieciešama citas personas palīdzība. Tas var būt iemesls aizliegumam vadīt transportlīdzekli.
Precizējumi arī redzes slimniekiem
Noteikumos speciālistiem sniegti arī sīkāki norādījumi par atļauju vadīt transportlīdzekli cilvēkiem ar redzes traucējumiem, proti, ar kādiem redzes traucējumiem to nedrīkst darīt, kādas ir pieļaujamās atkāpes. Tā, piemēram, ja ir konstatēta vai atzīta progresējoša acu slimība, atļauts vadīt transportlīdzekli, ja persona regulāri veic pārbaudes kompetentā medicīnas iestādē. Savukārt, ja nesen konstatēta diplopija vai vienas acs redzes zudums, transportlīdzekli aizliegts vadīt sešus mēnešus. Pēc minētā laikposma beigām atkal atļauju vadīt transportlīdzekli var saņemt tikai pēc redzes speciālistu labvēlīga atzinuma.
