“Valsts plānošanas dokumentos ir noteikts, ka vilcienam ir jākļūst par pasažieru pārvadājumu mugurkaulu. Ņemot vērā šo apkaimju specifiku – dzīvojamo māju un komercsektora attīstību – uzskatām, ka šāds lēmums neveicinās Satiksmes ministrijas izvirzītā mērķa sasniegšanu – veicināt dzelzceļa izmantošanu. Attīstot šeit komercdarbību, uzņēmēji bija rēķinājušies, ka darbiniekiem būs iespēja izmantot vilcienu. Tas ir svarīgs faktors, lai piesaistītu darbiniekus. Arī šo apkaimju iedzīvotāji norāda kā uz būtisku trūkumu, ja viņiem tiek liegta iespēja izmantot vilcienu – pēdējos gados jau tā ir būtiski samazināts vilcienu skaits, kas šajās pieturvietās pietur, tādā veidā jau tā ierobežojot viņu iespējas izmantot dzelzceļa sniegtās priekšrocības,” norāda Edvards Ratnieks.
Rīgas plānošanas reģions rīkoja kopēju tikšanos, lai izvērtētu vilcienu kustības sarakstā iekļauto dzelzceļa pieturu punktu “Dārziņi” un “Rumbula” nozīmīgumu apkaimes iedzīvotāju un apkārtnē esošo uzņēmumu darbinieku mobilitātei. Tajā piedalījās Rīgas, Salaspils novada un Ropažu novada pašvaldību, VSIA “Autotransporta direkcija’, AS “Latvijas Dzelzceļš” un AS ”Pasažieru vilciens” pārstāvji.
Ratnieks tuvākajā laikā rīkos tikšanos ar Dārziņu un Rumbulas apkaimju biedrībām, lai uzklausītu to viedokļus un redzējumu. Ropažu pašvaldība uzsākusi iedzīvotāju aptauju par vilciena pieturvietu izmantošanu ikdienā un perspektīvu to izmantot biežāk, ja palielinātos reisu skaits un pieejamība. Savukārt Rīgas plānošanas reģions nākamajā Sabiedriskā transporta padomes sēdē informēs par konstatēto un aicinās lemt par abu dzelzceļa pieturu punktu neizslēgšanu no vilcienu kustības saraksta.
Saistībā ar pieturvietu “Rumbula”, uzņēmēji pauduši savu nostāju, ka dzelzceļa infrastruktūra ir ērtākais un drošākais veids nokļūšanai uz darbu un atpakaļ. Nokļūšana līdz sabiedriskā autobusa transporta pieturai ir apgrūtināta un bīstama, it īpaši ziemā, kas apdraud ne tikai gājējus, bet intensīvo satiksmi.
Rīgas plānošanas reģionu veido Rīga un Jūrmala, kā arī septiņi novadi – Ādaži, Mārupe, Ķekava, Olaine, Ropaži, Salaspils un Sigulda. Tas ir ekonomiski attīstītākais reģions Latvijā, vienlaikus izglītības, zinātnes un kultūras centrs.
