Edgars Rantiņš, Rīgas plānošanas reģiona Administrācijas vadītājs: “Tas, ko mēs novērojam, ir stabila ārvalstīs dzīvojošo iedzīvotāju interese par atgriešanās iespējām Latvijā. Mūsu reģionā lielākā interese ir par Rīgu, ņemot vērā plašākas iespējas atrast mājokli īrei un lielākas iespējas nodrošināt bērniem vietu izglītības iestādēs. Salīdzinot ar Rīgu, Pierīgā mācību iestādēm ir ierobežota kapacitāte uzņemt jaunus bērnus, kā arī mazs piedāvājums īres mājokļu tirgū. Uz Rīgu pērn atgriezās puse no remigrantiem, kuri izmantoja remigrācijas koordinatora palīdzību.”
Daina Šulca, Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore: “Uz reģionu atgriežas dažāda vecuma un profesiju cilvēki, bet 2024. gadā bija vērojama tendence, ka vairāk atgriežas ģimenes ar bērniem, kā arī cilvēki, kuri pēc pensijas vecuma sasniegšanas un aktīvo darba gaitu noslēgšanas ārzemēs vēlas dzīvot Latvijā. Viens no iemesliem ir straujš izmaksu pieaugums ārvalstīs pēdējos gados, kā rezultātā Latvijas alga kļūst konkurētspējīga, jo ģimenes izdevumi ir mazāki. Remigranti augsti vērtē plašo un daudzveidīgo kultūras un atpūtas pieejamību, kā arī iekšējās drošības situāciju Rīgā un Rīgas reģionā.”
Galvenokārt pērn atgriezušies no tādām Eiropas valstīm kā Lielbritānija, Vācija, Īrija, Zviedrija un Norvēģija. No tālākām valstīm pērn atgriezušies no Austrālijas, ASV, Jaunzēlandes, Gruzijas. Ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad pārcēlušies atpakaļ uz dzīvi Latvijā cilvēki no Krievijas.
Daina Šulca, Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore: “Dzīvojot tik ilgu laiku ārvalstīs, remigranti labprāt izmanto valsts izveidoto remigrācijas koordinatoru programmu un sniegto informatīvo atbalstu, lai atvieglotu pārcelšanās procesu. Svarīga ir laicīga sazināšanās ar koordinatori, lai vēl mītnes zemē nokārtotu vajadzīgos dokumentus, plānveidīgi sagatavotu pārcelšanās procesus un iesniegtu dokumentus mūsu valsts iestādēs. Pretējā gadījumā pārcelšanās procesā var rasties sarežģījumi, piemēram, bērnu pieteikšanā izglītības iestādēs, pabalstu pārcelšanā, negaidītas izmaksas saistībā ar mantu pārvešanu, u.tml.”
Galvenie jautājumi ir, kā pieteikt bērnus Rīgas pirmsskolas iestādēs un skolās, kā Latvijā saņemt ārzemēs iegūto bezdarbnieka pabalstu un pensiju par ārvalstīs nostrādāto laiku, kā pareizi pārvest personīgās mantas. Remigranti bieži vaicā par ģimenes pabalstiem Latvijā un dzīvesbiedra - ārzemnieka iespējām iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Liela interese ir par latviešu valodas apguvi gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Remigrācijas koordinatora projekts sadarbībā ar plānošanas reģioniem sākās 2018. gada martā.
Rīgas plānošanas reģions aptver deviņas pašvaldības – Rīgu un Jūrmalu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu.
