Eiropas Parlaments un ES Padome jau ir vienojušies par aktualizēto Atjaunojamo energoresursu direktīvu. Tajā noteikts, ka ne vēlāk kā 2030. gadā 42,5 % no Eiropas Savienības patērētās enerģijas jābūt no atjaunīgajiem energoresursiem. Dalībvalstīm būtu jācenšas sasniegt 45 %.
Ar šo direktīvu arī tiks paātrināta atļauju piešķiršana jaunām atjaunīgās enerģijas iekārtām, piemēram, saules enerģijas paneļiem vai vēja ģeneratoriem, vai esošo iekārtu pielāgošanai. Ja jaunās atjaunīgās enerģijas iekārtas atrodas tā dēvētajās atjaunīgajās enerģijas ražošanai izdevīgajās teritorijās, to apstiprināšanai valstu iestādes var veltīt ne vairāk kā 12 mēnešus. Ja iekārtas atrodas ārpus šīm teritorijām, apstiprināšana var ilgt ne vairāk kā 24 mēnešus.
Transporta nozarē, izmantojot atjaunīgo enerģiju, siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2030. gadam būtu jāsamazina par 14,5 %. Lai to panāktu, jāizmanto vairāk moderno biodegvielu un jāievieš augstāka kvota nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām degvielām, piemēram, ūdeņradim.
Parlamenta deputāti arī nodrošināja, ka dalībvalstīm būtu jānosaka indikatīvs mērķis panākt to, ka inovatīvas atjaunīgas enerģijas tehnoloģijas veido vismaz 5 % no jaunuzstādīto iekārtu saražotās atjaunojamās enerģijas jaudas, kā arī saistošu satvaru pārrobežu enerģētikas projektiem. Viņi prasīja ieviest stingrākus kritērijus biomasas izmantošanai, lai nodrošinātu, ka ES nesubsidē neilgtspējīgu praksi. Biomasa būtu jāiegūst tā, lai nodrošinātu, ka netiek negatīvi ietekmēta augsnes kvalitāte un biodaudzveidība.
EP ziņotājs Markuss Pīpers (PPE, Vācija) teica: “Cenšoties palielināt enerģētisko neatkarību un mazināt CO2 izmešus, mēs esam paaugstinājuši savus atjaunīgās enerģijas mērķus. Šī direktīva ir pierādījums tam, ka Brisele var būt nebirokrātiska un pragmatiska. Mēs esam noteikuši atjaunīgās enerģijas avotus kā primāro sabiedriskā labuma interesi, vienkāršojot apstiprināšanas procesu. Mūsu uzmanības lokā ir vēja enerģija, fotoelementi, hidroenerģija, ģeotermālā enerģija un plūdmaiņu enerģija. Koksnes biomasa arī turpmāk tiks klasificēta kā atjaunīgā enerģija. Saskaņā ar “klusēšana-piekrišana” principu, investīcijas tiks uzskatītas par apstiprinātām, ja netiks saņemta administrācijas atbilde. Tagad mums ir steidzami nepieciešams ES elektroenerģijas tirgus pārveide un tūlītēja pāreja uz ūdeņradi, lai nodrošinātu videi nekaitīgāku pāreju”.
Turpmākie soļi
Direktīvas teksts tika apstiprināts, 470 deputātiem balsojot par, 120 deputātiem — pret un 40 deputātiem atturoties. Lai direktīva stātos spēkā, Padomei tā vēl oficiāli jāapstiprina.
Vispārīga informācija
Pārskatītais tiesību akts izriet no paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, ar kuru tiek pielāgoti spēkā esošie klimata un enerģētikas jomas tiesību akti, lai sasniegtu jauno ES mērķi — līdz 2030. gadam par vismaz 55 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Ierosinātie mērķi tika izvirzīti arī REpowerEU paketē, kuras mērķis ir samazināt Eiropas atkarību no fosilā kurināmā importa no Krievijas pēc tās iebrukuma Ukrainā. Šis tiesību akts arī ievieš jaunus pasākumus, kuru mērķis ir paātrināt atjaunīgās enerģijas iekārtu apstiprināšanu.
