Pārtikas izšķērdēšanas mazināšana
Panākta vienošanās ieviest saistošus pārtikas izšķērdēšanas mazināšanas mērķus, kas valstu līmenī būtu jāsasniedz līdz 2030. gada 31. decembrim: 10% pārtikas pārstrādē un ražošanā un 30% uz vienu iedzīvotāju mazumtirdzniecībā, restorānos, ēdināšanas pakalpojumos un mājsaimniecībās. Šie mērķrādītāji tiktu aprēķināti salīdzinājumā ar summu, kas iegūta kā gada vidējais rādītājs laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam. Saskaņā ar Parlamenta pieprasījumu ES valstīm būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka ekonomikas dalībnieki, kuriem ir nozīmīga loma pārtikas atkritumu rašanās novēršanā (jāidentificē katrā valstī), līdzdarbotos pasākumos, kur pārtika, kas ir nepārdota, taču joprojām droša lietošanai uzturā, tiktu ziedota.
Ražotāji sedz tekstilatkritumu savākšanas, šķirošanas un pārstrādes izmaksas
Saskaņā ar panākto vienošanos ES valstīm būtu jāizveido ražotāju atbildības sistēmas, ar kuru atbalstu ražotājiem, kuru tekstilizstrādājumi pieejami kādā no ES dalībvalstīm, 30 mēnešus pēc direktīvas stāšanās spēkā būtu jāsedz to savākšanas, šķirošanas un pārstrādes izmaksas. Šie noteikumi attiektos uz visiem ražotājiem, tostarp tiem, kas izmanto e-komercijas rīkus, neatkarīgi no tā, vai tie veic uzņēmējdarbību kādā no ES dalībvalstīm vai ārpus ES. Mikrouzņēmumiem noteikumi būs jāpiemēro pēc 12 mēnešiem.
Jaunie noteikumi attieksies uz tādām precēm kā apģērbs un aksesuāri, apavi, segas, guļamistabas un virtuves tekstila izstrādājumi, aizkari, cepures. Pēc Parlamenta iniciatīvas ES valstis var arī veidot ražotāju atbildības sistēmas, kas attieksies arī uz matraču ražotājiem.
Tāpat panākta vienošanās, ka dalībvalstīm, nosakot finansiālo ieguldījumu ražotāju atbildības sistēmās, īpaša uzmanība jāpievērš tā dēvētajai ātrajai modei (fast fashion) un tās praksei.
Ziņotāja Anna Zalevska (ECR, Polija) sacīja: “Noslēguma sarunu kārtā Parlamentam izdevās nodrošināt noteikumus, kas garantē, ka pārtikas atkritumi un tekstilatkritumi kā daļa no sadzīves atkritumiem tiks vēl vairāk samazināti. Mums izdevās nodrošināt izpildāmus un reālistiskus noteikumus dalībvalstīm, lai īstenotu pārtikas izšķērdēšanas samazināšanas politiku, un mums izdevās nodrošināt, ka lauksaimniecības nozare netiks negatīvi ietekmēta. Mēs arī izveidojām tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu, ka ražotāji veicina sevis ražoto tekstilizstrādājumu efektīvu dalītu savākšanu. Tāpat mums izdevās samazināt administratīvo slogu gan dalībvalstīm, gan ekonomikas dalībniekiem.”
Nākamie soļi
Parlaments un Padome ir panākuši tā saukto “agrīnu otrā lasījuma vienošanos” (sarunas notika pēc tam, kad EP plenārsēdē iepriekšējā sasaukuma laikā tika pieņemts pirmais lasījums). Tagad Padome oficiāli pieņems savu nostāju, ko EP pēc tam varēs apstiprināt otrajā lasījumā.
Vispārīga informācija
Katru gadu ES tiek radīti gandrīz 60 miljoni tonnu pārtikas atkritumu (132 kg uz vienu cilvēku) un 12,6 miljoni tonnu tekstilatkritumu. Apģērbs un apavi vien rada 5,2 miljonus tonnu atkritumu, kas atbilst 12 kg atkritumu uz vienu cilvēku gadā. Tiek lēsts, ka mazāknekā 1% no visiem tekstilizstrādājumiem visā pasaulē tiek pārstrādāts jaunos produktos.
Komisija 2023. gada jūlijā ierosināja pārskatīt ES noteikumus par atkritumiem, pievēršot īpašu uzmanību pārtikas un tekstilatkritumiem. Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem ES valstīm līdz 2025. gada 1. janvārim jau bija jāizveido tekstilizstrādājumu dalīta savākšana.
